/nginx/o/2018/10/23/11518379t1h630f.jpg)
Lielākā daļa no mums lieto sociālos tīklus, kāds darba vajadzības gadījumā, kāds cits varbūt tāpēc, ka "ja tevis nav šeit, tad tevis nav vispār". Tā ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa, un reti kurš bez tās iztiek. Jāsaka, ka tiem, kam sociālie tīkli ir nepieciešami darba darīšanām, nav iespējas izvēlēties - būt tur vai nē.
Arī man ir bijusi vēlme pazust no sociālajiem tīkliem, tomēr apzinos, ka to nedrīkstu. Būtu arī mazliet žēl pazaudēt daudzus gadus ieguldīto darbu, atmiņas. Turklāt manā gadījumā tas ir ērts veids sekot līdzi tam, ko dara mani radinieki un draugi ārzemēs, kā arī viņiem ir iespēja vērot, kā klājas man, jo, ņemot vērā skrejošo ikdienu, fiziski nav iespējams visus regulāri apzvanīt. Un, protams, tā ir arī darba neatņemama sastāvdaļa.
Es pati Facebook lietoju jau vairākus gadus, Instagram - vēl joprojām iepazīstu un apgūstu. Tur pārāk strauji mainās filtri un pārējās izrādīšanās iespējas. Pēc maniem novērojumiem tā ir vispopulārākā sociālo tīklu vietne, kuru cilvēki lieto. Arī es, atzīšos, jo "tā dara visi".
Instagram ir kā tāda sacensību vieta, kur cilvēki mēģina savākt pēc iespējas vairāk sekotāju. Cīņa par to, kurš ir ietekmīgāks un interesantāks. Kādam tas ir izlūkdienests, kur pētīt, ko dara citi - "špionēt" (jā, esmu pamanījusi, ka pat manu bijušo draugu sievām un draudzenēm ļoti interesē, vai neesmu nogājusi no ceļa), kādam citam - atmiņu albums, tomēr, skatoties Instagram "stories" (īsos video stāstiņus, kas pēc 24 stundām pazūd), nodomāju, vai tā nav tāda kā paštīksmināšanās platforma? "Redziet, cik es esmu forša?" Ko gan citu var padomāt, ja sevi nepārtraukti filmē? Tas ir kā uzņemt seriālu, kurā esi galvenais varonis.
Protams, es pārspīlēju, jo pati dažkārt filmēju video, bet mans mērķis ir cits. Es biežāk dalos iespaidos ar citiem, nefilmējot sevi, bet to, ko vēlos parādīt un padalīties sajūtās. Tas ir arī veids, kā paust, ka ar tevi viss ir kārtībā, jo esi aktīva sociālajos tīklos. Kāpēc es vispār aizdomājos par mūsdienīgo laika zagli Instagram? Jo ilgi nebiju ne ar ko dalījusies un pēc ilgāka laika ievietoju īsu video par to, cik laba un noderīga terapija ir lielais teniss. Pamanīju, ka man uzrodas jauni sekotāji un intereses pēc uzmetu aci, kas tad viņi tādi ir.
"Neķītrās meitenes"... Aicinājums profilā - iesūtīt neķītrākās bildes ar piebildi, ka labākās tikšot publicētas. Tad man kļuva tā dīvaini ap dūšu. Vai es būtu publicējusi kaut ko nepiedienīgu? Vai arī es izskatos pēc tādas, kurai to gribētos? Nosmējos un nodomāju, vai tas vispār ir likumīgi, ka sociālajos tīklos atrodas šādi seksuāla rakstura profili? Vai neviens to nekontrolē? Un kāds tam ir mērķis? Rodas iespaids, ka cilvēki jūk prātā uzmanības trūkuma dēļ.
Instagram ir kļuvis par komercplatformu, kur visi grib kaut ko pārdot, pat sevi. Tas ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi, kad cilvēki vienkārši dalījās emocijās, publicējot fotogāfijas. Tagad tā ir vieta, kur katrs var kļūt par ko grib, jo mēs neredzam tālāk par fotogrāfiju vai video ierakstu rokas stiepiena attālumā. Ir labi zināms, ka dažkārt meitenes, kas bildējas, turot rokās zaļo smūtiju, ārpus kameras ēd hamburgerus. Tāda ir patiesība.
Protams, apķērīgākie ir pratuši Instagram vietnē uzbūvēt biznesu, pelnīt ar to naudu, tomēr rodas iespaids, ka daudziem ārpus mazā ekrāna telefonā īstas dzīves nav. Šķiet, ka cilvēks neprot būt pašpietiekams. Man, piemēram, nešķiet, ka diena nav izdevusies, ja neesmu nopublicējusi, ko ēdu šodien pusdienās vai kā uzņemu selfiju liftā. Kā ir ar tevi?
/nginx/o/2018/07/19/10920059t1hfb5b.jpg)