Bunkus lietas izmeklēšana ievērojami virzās uz priekšu (3)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Foto: Evija Trifanova/LETA

Valsts policija (VP) advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanas laikā ir nopratinājusi vairāk nekā 100 lieciniekus un aptaujājusi vairāk nekā 200 personas, informē VP.

VP arī norādīja, ka šobrīd kriminālprocesā jau paveikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanai.

VP pārstāvji arī norādīja, ka izmeklēšanas gaitā ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates, tostarp piesaistot kinologus un ekspertus, kā arī veikta izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze.

Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms - aptuveni 36 terabaiti, tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildus pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem.

Izmeklēšanā arī nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas.

Tāpat, kriminālprocesa izmeklēšanas laikā VP vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar Mārtiņa Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.

Savukārt VP priekšnieks Ints Ķuzis norādīja, ka viņam nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem. Ķuzis izcēla, ka izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji, un atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu.

"Nav saprotams uz policiju patlaban vērsto pārmetumu mērķis, vēl jo vairāk, kad izmeklēšana ir pavirzījusies uz priekšu. Tas netieši liek uzdot jautājumu par šīs rīcības motīviem un patieso nodomu. Iespējams, izmeklēšanā panāktais progress rada pretreakcijas, kas izpaužas kā mēģinājumi publiski diskreditēt izmeklēšanu, apšaubīt tās gaitu, nezinot kopainu. Negribētu domāt, ka ar lietu saistītie cilvēki līdz šim nav bijuši atklāti un snieguši pilnīgu un patiesu informāciju uz izmeklētāju uzdotajiem jautājumiem," norādīja Ķuzis.

VP arī uzsvēra, ka, tiklīdz šajā lietā būs publiski sniedzama informācija, VP par to informēs.

Ceturtdien notikušajā preses konferencē nogalinātā Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus paziņoja, ka nelaiķa ģimene ir izveidojusi nodibinājumu Justice for Mārtiņš Bunkus, kura mērķis, cita starpā ir veicināt Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu.

Aģentūra LETA gan novēroja, ka uzņēmumu reģistra elektroniskajā datubāzē šāds nodibinājums vēl nav atrodams.

Kristaps Bunkus skaidroja, ka nodibinājums tiks finansēts ar Bunkus ģimenes līdzekļiem un ar tā palīdzību ir paredzēts piedāvāt sniegt VP dažāda veida atbalstu izmeklēšanas gaitas veicināšanai.

Kā piemēru potenciālai sadarbībai ar VP nelaiķa brālis minēja palīdzību analizēt izņemtos videoreģistratoru datus, kuros, iespējams, varētu redzēt slepkavības veicējus.

Preses konferences ievadā Kristaps Bunkus padziļināti norādīja, ka viņa ieskatā VP un valsts amatpersonu komunikācija ar bojā gājušā ģimeni un sabiedrību ir bijusi ļoti vāja.

Tāpat Kristaps Bunkus VP pārmeta neprasmīgas darbības nozieguma vietā, tostarp, pieaicinot policijas kadetus pie sākotnējās izmeklēšanas un novēlotu liecinieku un sabiedrības piesaisti.

Nelaiķa brālis arī norādīja, ka Bunkus ģimene līdz šim nav traucējusi vai ietekmējusi izmeklēšanas gaitu, kā arī nav kritizējusi VP darbu. Taču pēc ilgākiem amatpersonu solījumiem viņi nav pārliecināti par jebkādu progresu. Ģimenes ieskatā valda politiskā vienaldzība par amatpersonas slepkavību.

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) sacīja, ka ar izpratni izturas pret Bunkus radiniekiem un apzinās viņu vēlmi pēc iespējas ātrāk atklāt izdarīto noziegumu.

Ministram patlaban esot par maz informācijas, lai spriestu par minēto nodibinājumu, taču jebkas, kas palīdz izmeklēšanai normatīvā regulējuma ietvaros un netraucē tai, esot atbalstāms.

Iekšlietu ministrijas (IeM) politiskajai vadībai tiesību aktos ir noteiktas konkrētas tiesības un to ierobežojumi saistībā ar krimināllikumā noteikto saistībā ar izmeklēšanu. Nav pieļaujama jebkāda politiskā spiediena izdarīšana uz procesa virzītāju, taču IeM pienākums ir sniegt nepieciešamo atbalstu izmeklēšanas procesam materiāli tehniskā atbalsta veidā, nodrošinot nepieciešamo finansējumu.

"Šo jautājumu esam ar Valsts policijas vadību izrunājuši uzreiz pēc slepkavības. Līdz šim Valsts policijas rīcībā ir bijuši pietiekami resursi, kas novirzīti šī svarīgā kriminālprocesa izmeklēšanai," norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka Bunkus tika nošauts 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Par notikušo policijā sākts kriminālprocess. Izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu