/nginx/o/2018/10/26/11526647t1hcba6.jpg)
Četras partijas ir vienisprātis par teritoriālās reformas nepieciešamību, tāpēc ir jāstrādā ar apziņu, lai 2021. gada pašvaldību vēlēšanas notiktu jaunu novadu teritorijās, pēc politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Attīstībai/Par!(AP) līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.
Uz diskusiju par reģionālo reformu bija pulcējušies AP, Jaunās Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvji, savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV sanāksmē nepiedalījās. Tā tika organizēta pēc AP iniciatīvas.
Pūce pēc partiju tikšanās žurnālistiem sacīja, ka ir būtiski, lai reģionālā reforma stimulētu ekonomisku attīstību, tomēr partijām vēl ir jautājumi, par kuriem jāvienojas. Pūce gan uzsvēra, ka politiķu viedokļos bija maz atšķirīgā un daudz kopīgā. Diskusijas par šo tēmu un arī citiem jautājumiem turpināsies nākamnedēļ.
Zaļo un zemnieku savienības politiķis Edgars Tavars pauda, ka partijas vieno uzskats, ka ar reformu reģionos nepieciešams veicināt attīstību. Jaunās Vienotības pārstāvis Raimonds Čudars piebilda, ka kopsaucējs rasts tajā, ka Latvijā nepieciešamas spēcīgākas un lielākas pirmā līmeņa pašvaldības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņa vadītā ministrija ir veikusi daudz darba, lai tiktu sagatavots nepieciešamais izvērtējums par veicamajiem soļiem, lai jebkurā Latvijas vietā iedzīvotāji saņemtu vienādi kvalitatīvus pakalpojumus.
Taujāti par iespējamu novadu skaitu pēc reformas, Pūce skaidroja, ka šodien pilnīgi precīzu ciparu nevar nosaukt. Tomēr vistālāk ar šo ieceri ir tikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras priekšlikumi arī varētu būt par pamatu reformai.
