Brīdinājums!

Apstiprinu, ka esmu vismaz 18 gadus vecs!

"Pornogrāfija noņem spriedzi sabiedrībā!" Saruna ar pornofilmu aktrisi (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Caro / Scanpix

Pornogrāfija mūsdienās vairs nav tabu temats. To aktīvi apspriež sabiedrībā: kamēr vieni piedāvā to aizliegt, citi aizstāv no iespējamiem aizliegumiem. Portāls Postimees publicējis Tāvi Minnika sarunu ar pornozvaigzni Evu Bergeri, kura šajā industrijā strādā sešus gadus, bet pirms tam bijusi literatūras skolotāja, vēsta Elu24.

Kāda bija jūsu attieksme pret pornogrāfiju pirms nonācāt šajā biznesā?

Toreiz man bija 17 vai 18 gadu, mācījos pirmajā kursā. Kā daudzi, pirmo porno es apskatīju internetā, turklāt – pilnīgi netīšām. Pirms tam mani tas vispār neinteresēja, es pat nezināju, ka tāds ir. Turklāt – es nekad nebiju domājusi, ka sākšu šajā industrijā strādāt.

Kā jūs sākāt darboties šajā industrijā?

Drīzāk psiholoģisku aspektu dēļ. Ilgu laiku seksa tematika man bija slēgta, bet vēlāk – tas viss nāca uz āru. Kopumā man patīk lauzt stereotipus, jo, piemēram, Krievijā seksa tematika joprojām ir tabu.

Es studēju pedagoģijas fakultātē, tur mums teica, ka meitenēm būtu jānēsā tikai gari svārki un nebūtu jākrāsojas! Tā taču ir PSRS! Es vēlējos iet pret sistēmu un sāku nēsāt īsus svārkus. Pēc pedagoģijas studijām sāku studēt teatrālajā skolā. Nofilmējos dažos seriālos un filmās, bet tad man piedāvāja lomu pornofilmā. “Scenārijā ir kails puisis un meitene,” – tā man teica. Es nenobijos un pieņēmu izaicinājumu.

Daudzi cilvēki kautrējas. Cik grūti bija būt kailai citu cilvēku priekšā?

Man tas nebija grūti, es vēlējos tikt pāri savām robežām. Pirmā filmēšana ilga visu dienu, pamatīgi noguru, turklāt man neviens neteica, ka tas būs BDSM. Atnācu mājās zilumaina, likās, it kā būtu piedzērusies. Pisholoģiski bija ļoti grūti. Teicu sev, ka vairs nekas tāds neatkārtosies, bet tad, kad atguvos, sapratu, ka vēlētos pamēģināt vēlreiz.

Jūs esat pedagoģe. Kā ar bērniem runāt par seksu?

Ar bērniem par seksu var sākt runāt no 13-14 gadu vecuma. Ja bērns jautā, viņam jāatbild, lai pēc tam viņš nav šokā par realitāti. Jāstāsta mierīgi, skaidrojot cilvēka fizioloģiju.

Jebkurā vecumā, kad bērni jautā, būtu jārunā par seksu. Daudzi bērni sāk apzināties seksualitāti no sešiem gadiem, jaunākajās klasēs, viņiem noteikti būtu jāatbild uz jautājumiem, kas rodas. Skolā anatomiju sāk mācīt 8. klasē – 13-14 gadu vecumā.

Vai vecākiem būtu jāskaidro bērniem, kāpēc nedrīkst skatīties pornogrāfiju?

No vienas puses – ja bērns sāk apzināties savu seksualitāti caur tādu žanru filmu skatīšanos kā bdsm, double anal, gangbang, pissing un citu, visticamāk, nekas labs nav gaidāms, jo romantisku attiecību prieku – pirmo skūpstu, pirmos pieskārienus - šāds cilvēks, visticamāk, vairs nespēs pārdzīvot. Bet tās ir īpašas izjūtas, kas nepieciešamas cilvēka attīstībai.

Ja pusaudzis redzējis rupju grupveida seksu, viņš vairs nepārdzīvos pirmo attiecību maigumu. Dzimumdzīvi sākt ar pornogrāfijas skatīšanos nav pareizi.

No otras puses – ir bērni, kuriem ir interesanta pašu seksualitāte, viņi sāk to apzināties ļoti agri. Ja cilvēku interesē pornogrāfija, viņš noteikti atradīs veidu to skatīties pat tad, ja vecāki ir uzstādījuši liegumus dažādās lapās. Ies pie drauga vai kaimiņa un tāpat noskatīsies. Ja pilnībā aizliegtu pornogrāfiju, situācija atgādinās to, kas notiek ar narkotikām: Krievijā narkotikas ir aizliegtas, bet narkomānu Krievijā ir daudz! Manuprāt, bērniem nav pilnībā jāaizliedz skatīties pornogrāfiju, lai cik skarbi tas arī izklausās.

Pasaule bez pornogrāfijas būtu labāka vai sliktāka?

Domāju, ja aizliegtu pornogrāfiju, ielās būs vēl vairāk maniaku un izvarotāju.

Kaut kādā mērā pornogrāfija noņem spriedzi sabiedrībā. Cilvēki skatās pornogrāfiju un mierīgi iet gulēt, bet – kas būs, ja šāda iespēja būs zudusi?

Kādā pornogrāfijā jūs nefilmētos?

Es nepiekristu nodarboties ar seksu ar dzīvniekiem un incestam, piemēram. Nepiekristu visiem žanriem, kas ir aizliegti.

Vēlējos jautāt par sadomazohismu, tomēr jau minējāt, ka tieši ar to sākāt...

Porno industrijā strādāju jau sešus gadus un esmu piedalījusies gandrīz visos žanros – piemēram, grupveida, tēloju verdzeni, lai gan man tas ļoti nepatika – tas bija psiholoģiski nepatīkami.

Vai jums kādreiz ir bijis bail vai gribējies bēgt no filmēšanas laukuma?

Viens tāds gadījums ir bijis. Es filmējos Budapeštā, bet scenāriju uzzināju tikai pēc līguma parakstīšanas. Izrādījās, ka būs jātēlo verdzeni, kuru ved ārā pastaigāties un jebkurš garāmgājējs drīkst, piemēram, iesist. Bet vēlāk bija seksuāla aina publiskā vietā – arī tajā varēja iesaistīties garāmgājēji. Pusi filmēšanas palaidu garām – aizgāju.

Kāpēc pornogrāfijā ir tik daudz brutalitātes?

Es nezinu, vīriešiem būtu jāatbild.

Brutāls porno ir ļoti populārs, bet tas parāda sabiedrības apslēptās vēlmes.

Mūsdienās ir ļoti daudz pornofilmu, lai tās kāds skatītos, jāizdomā kaut kas jauns, tāpēc parādās daudz vairāk dzimumlocekļu vagīnās. Agrāk, piemēram, nebija divkāršā anāla, bet tagad ir trīskāršais. Un geju porno ar trīs vīriešiem. Es nezinu, kāpēc vīriešiem tas patīk...

Vai ir mainījusies jūsu attieksme pret vīriešiem?

Protams, ir mainījusies. Pornogrāfija ietekmē psihi, bet tā man ir daudz ko iemācījusi: orālo, anālo un dažādu citu seksu. Esmu profesionāle! Bet tagad sekss ir kļuvis par manu darbu. Piemēram, man nepatīk BDSM, tāpēc, ka vīrieši šajā žanrā ir pārāk rupji un man nepatīk, ja pār mani dominē – ne porno, ne dzīvē. Tas mani biedē.

Tāpat man ir grūti veidot attiecības ar vīriešiem, jo es zinu visus viņu noslēpumus – no kā viņi baidās, ko vēlas, piemēram, mīļāko vai seksu ar vairākām sievietēm. Es neticu monogāmām attiecībām. Es vairs negaidu princi baltā zirgā, tāpēc, ka es zinu, ka viņš vēlas grupveida seksu. Jūs nevarat iedomāties, cik daudz ir šādu pasūtījumu. Neviens nevēlas seksu ar savu sievu, visi grib mīļāko vai kaimiņieni.

Kādas ir jūsu attiecības ar kolēģiem?

Tādas kā fabrikā. Mēs jokojam. Adekvātākie kolēģi cenšas atbalstīt citus. Piemēram, kad man ir anālais sekss, es lūdzu partneri iesildīties, lai būtu psiholoģiski gatava. Vīrietim tā var būt jau trešā aina dienā, viņam vairs “nestāv”. Reizēm es viņiem palīdzu, lai arī man tas nav jādara. Jo ātrāk sāksim, jo ātrāk brauksim mājās.

Vai pornogrāfijas industrijā ir daudz narkomānu un alkoholiķu?

Kā jau visur, bet tādā gadījumā šajā biznesā ilgi uzkavēties neizdosies, jo jābūt labai fiziskajai sagatavotībai. Sekss – tas ir sports. Ja es palaižu garām treniņu, vēlāk var būt grūti ieņemt kādu noteiktu pozu.

Vai filmēšanas laikā ir gadījušies kādi interesanti gadījumi vai kuriozi?

Reiz filmējāmies ekskavatora kausā. Kamēr nodarbojāmies ar seksu – pacēlāmies, nolaidāmies.

Bija arī gadījums, kad filmējos indiešu pornofilmā. Mugurā bija jāvelk sari un jādejo indiešu dejas. Arī elst vajadzēja īpaši – nevis “oh, ah, jā”, bet “moma-moma”. Tas bija ļoti smieklīgi.

Kā jūs attiecaties pret tiem, kuri filmē mājas porno?

Malači! Es tikai tādu arī skatītos. Pāriem ir kaisle un mīlestība. Uz to ir daudz interesantāk skatīties nekā uz iestudējumiem. Gan skaņas, gan emocijas ir īstas!

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu