Ozolus piemeklējusi "pēkšņā nāve": Latvija paliek bez dižkokiem

Viens no Rīgā esošajiem dižkokiem - ozols Ēbelmuižas parkā.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Pirms gada Latvijā konstatētā ozolu slimība turpina strauji izplatīties. Slimības rezultātā spēcīgi ozoli ātri vien nokalst. Šobrīd ozolu pēkšņā nāve novērota vairākās vietās Kurzemē. Ko par to saka speciālisti - skaidro LNT Ziņas. 

Bīstamo slimību sauc par ozolu pēkšņo nāvi un tieši tas ar stiprumu simbolizējošajiem kokiem notiek. Uz ozolu stumbriem parādās vaļējas teces un ozoli nokalst.

Slimība novērota dabas parkā Talsu pauguraine, kur pirms gada tika konstatēti kalstoši ozoli. Tagad tur ierodoties, Valsts augu aizsardzības speciālistes ir pārsteigtas par slimības progresu.

"Tad mēs ar grūtībām atradām kokiem tās vietas, kur ņemt paraugus, Ar grūtībām! Un tas, kas tagad te darās," saka VAAD speciāliste Alise Valdēna.

Netālu no Talsiem, pirms gada pirmo reizi tika konstatēta bīstamā ozolu slimība. Trīs nokaltušie koki toreiz tika nozāģēti, taču šobrīd redzams, ka slimība nav iznīdēta, bet inficēt koku kļuvis krietni vairāk.

Pirmā pazīme, ka no koka stumbra, vienu līdz divus metrus virs zemes, tek tumšs, lipīgs šķidrums. Tumšā šķidruma izdalīšanās parasti novērojama pavasarī un rudenī. Šobrīd nokrišņi nav bijuši daudz un šķidrums nav noskalots, tāpēc labi redzams.

Slimība ir relatīvi nesen aprakstīta, un to ierosina vairākas zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas. Speciālisti ir pamatoti satraukti, jo nezina, kā slimība izplatās.

"Tas ir viens no variantiem, ka slimība Latvijā, iespējams, ir ļoti ilgu laiku, tikai nebija labvēlīgi apstākļi, kas ļautu tai attīstīties. Klimats palicis siltāks un tāpēc tagad sāk izpausties, varbūt līdz šim dzīvoja kokos, netraucēja tiem, bet pašlaik kaut kas mainījies, kas izraisīja šo agresivitāti," norāda Valdēna.

Koku izzāģēšana neaptur slimības izplatīšanos. Nav zināms kā, bet baktērijas izplatās arī tad, ja slimie koki tiek izzāģēti. "Ja zinātu, ka pārnes caur saknēm vai kukaiņi, tad varētu zāģēt, bet to jau nezin. Tas jau ir tas jautājums, kas jānoskaidro – ja angļi jau pēta desmitiem gadu un vēl nav nākuši pie kopsakara, tad tā ir liela problēma," saka Nacionālās Fitosanitārās laboratorijas vadītāja Gunita Bokuma.

Lai ozolu kalšanas slimību varētu konstatēt, tiek noņemti paraugi. Slimība šobrīd konstatēta trijās vietās Kurzemē – Talsos, Kazdangā un Cīravā. Speciālisti lēš, ka tas ir klimata dēļ. Iespējams, pie vainas arī neparasti siltā vasara un šis rudens.

"Viena no versijām, ka Kurzemes pusē klimats ir maigāks nekā Vidzemē, pastāv iespēja, ka tas saistīts ar ozolu DNS, bet kā tā šeit nokļūst Latvijā, cik sen, mums nav nekādu versiju," pauž Valdēna.

Ozolu pēkšņā nāve sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur šobrīd arī notiek intensīvi šīs slimības pētījumi. Ir skaidrs, ka slimība skar galvenokārt tikai nobriedušus ozolus – vecākus par 50 gadiem. Tā izplatās strauji – trīs līdz piecu gadu laikā koks aiziet bojā.

Valsts vides dienests aicina iedzīvotājus informēt, ja tiek ievērota ozolu kalšana vai melna šķidruma parādīšanās uz stumbra. Dienesta mājaslapā ir pieejama arī anketa. Taču pagaidām nav kādi konkrēti ieteikumi slimības apkarošanai, jo tā ir pārāk maz izpētīta.

Uz augšu