Vācijas federālā zeme Hesene referendumā beidzot atcēlusi nāvessodu

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Reuters/ScanPix

Vācijas federālā zeme Hesene referendumā nobalsojusi par nāvessoda atcelšanu, savedot kārtībā savu konstitūciju, kas šajā jautājumā gandrīz 70 gadus bijusi pretrunā ar Vācijas pamatlikumu.

Svētdien Hesenē notikušajā referendumā 83,2% vēlētāju nobalsoja par labojumiem federālās zemes konstitūcijā, kas tika pieņemta 1946. gadā un atļāva nāvessodu.

Trīs gadus vēlāk 1949. gadā tika pieņemta jaunā Vācijas konstitūcija, kas aizliedza nāvessodu. Taču Hesene tā arī neizlaboja savu konstitūciju, paliekot par pēdējo Vācijas federālo zemi, kuras pamatlikumā vēl paredzēts nāvessods.

Laikā no 1946. gada līdz 1949. gadam Hesenes tiesas divreiz piesprieda nāvessodu, bet abos gadījumos tas tika samazināts uz cietumsodu.

Pirmais uz nāvi notiesātais bija vīrietis, kurš bija noslepkavojis savu sievu. Otrais bija nacistu ārsts Hans Bodo Gorgass, kurš tika atzīts par vainīgu vismaz 1000 cilvēku nogalināšanā nacistiskās Vācijas līdera Ādolfa Hitlera "eitanāzijas" programmas ietvaros.

Hesenei tagad ir "moderna konstitūcija, kas pielāgota 21. gadsimta realitātei," norādīja Hesenes premjerministrs Folkers Bufjē.

Referendums Hesenē notika vienlaikus ar landtāga vēlēšanām, kurās Vācijas valdošās koalīcijas partijas cieta smagus zaudējumus.

Kristīgi demokrātiskā savienība (CDU) vēlēšanās saņēma tikai 27% balsu, un Vācijas kanclere Angela Merkele pēc tam paziņoja, ka decembrī vairs nekandidēs uz CDU priekšsēdētājas amatu.

Merkele arī pavēstīja, ka pēc tekošā mandāta beigām 2021. gadā vairs nekandidēs uz kanclera amatu.

Uz augšu