Ne novēlēt, ne ceļojumā aizlidot - Kāda jēga no ID kartēm?
Precizēts

Personas apliecība jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) prototips

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas vēlēšanas kārtējo reizi atgādināja, ka elektroniskās identifikācijas kartes, kaut teorētiski vienlīdzīgas ar pasi, faktiski samazina to īpašnieku iespējas - vēsta TV3 Ziņas.

13. Saeimas vēlēšanas bija vismazāk apmeklētās Latvijas vēsturē. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka daudz potenciālo vēlētāju nevarēja nobalsot, jo pases vietā par savu vienīgo personu apliecinošo dokumentu bija izvēlējušies elektronisko identifikācijas jeb ID karti.

Valsts centās problēmu risināt, ļaujot viņiem saņemt vienreizēju vēlētāja apliecību, bet, lai to izdarītu, bija jāizstāv rinda pasu daļā. Tika izveidotas ap 60 000 vēlētāju apliecību, no kurām vēlēšanās tika izmantotas ap 14 000 apliecību. Centrālā vēlēšanu komisija gan sola, ka pēc četriem gadiem šīs problēmas jau būs novērstas.

Vēlēšanas gan nav vienīgā dzīves situācija, kurā izpaužas atšķirības starp pasi un ID karti. Piemēram, vedot bērnu uz banku vai pie ārsta, ar ID karti var nepietikt, jo tajā atšķirībā no pases netiek norādīta radniecība.

"Par bērna ārstēšanu līdz viņa pilngadībai visus lēmumus pieņem viņa likumiskie pārstāvji, vecāki. Kartē šāda aile nav, un tur šo saistību ir grūtāk nodrošināt, tāpēc šajā gadījumā ir labi, ja, ejot uz ārstniecības iestādi, ir līdzi bērna dzimšanas apliecība," uzsver Veselības inspekcijas pārstāve Dace Roze.

Veselības inspekcija gan norāda, ka ārstniecības iestādēm dotas instrukcijas ievērot samērīguma principu un censties pacientus šādu formālu iemeslu dēļ neatraidīt. Tomēr, ja kāds mediķis izlemj stingri pieturēties likuma burtam, neko pārmest viņam nevar - stāsta televīzijas raidījums.

Līdzīgi ir, ceļojot pa Eiropu. Ja ir tikai ID karte, jāņem līdzi arī bērna dzimšanas apliecība. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde gan uzsver, ka tas izriet no Eiropas Savienības noteikumiem.

"Tīri fiziski šobrīd uz personu apliecības nav vietas, lai radniecību norādītu, tas ir viens arguments. Otrkārt, ES ir diezgan stingri noteikta kārtība, kādā informācija tiek atainota personas apliecībām, un šobrīd tie noteikumi neparedz norādīt radniecību," piebilst PMLP pārstāvis Ģirts Pommers.

Par ID kartēm atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd virza likuma grozījumus, kas paredz, ka no 2023. gada tieši ID karte būs visiem obligāts personu apliecinošs dokuments. Tas tiekot darīts, jo, par spīti pašreizējiem trūkumiem, elektroniskajām kartēm ir daudz lielāks pielietojamības potenciāls nekā tikai fiziskām pasēm. Tās varēšot izmantot, lai piekļūtu visiem valsts elektroniskajiem pakalpojumiem.

Lai cilvēkiem nebūtu jāpērk un jānēsā līdzi speciāli karšu lasītāji, šobrīd tiekot izstrādāta arī līdzīga autentifikācijas sistēma caur mobilo telefonu, kādu šobrīd izmanto internetbankas. Ministrija atzīst, ka karšu daudzo trūkumu novēršanai būs nepieciešams pārejas periods, bet darbs pie tā jau notiek, piemēram, tiek izstrādāti likuma grozījumi, lai ieviestu elektronisku vēlētāju reģistru - vēsta TV3 Ziņas.

Uz augšu