Kurš nāks Merkeles vietā?

Vācijas kanclere Angela Merkele

FOTO: EPA/Scanpix

Vienīgais, kurš varētu pārņemt Vācijas kancleres Angelas Merkeles kā Eiropas Savienības (ES) līdera lomu, varētu būt Francijas prezidents Emanuels Makrons, sarunā ar aģentūru LETA pieļāva Latvijas Universitātes (LU) profesore Žaneta Ozoliņa.

Profesore norādīja, ka šobrīd ir grūti pateikt, kurš varētu pārņemt Merkeles kā ES līdera lomu. Merkelei politiskais svars un ekonomiskais atbalsts viņas darbībai bija, bet nebija viņas pašas politiskā griba uzņemties šādu lomu, skaidroja eksperte, norādot, ka vienīgais līderis, kas varētu pietuvoties Merkeles ietekmei, ir Makrons.

Vienlaikus Ozoliņa atzina - lai gan Francijas prezidentam ir vēlēšanās būt par ES līderi, tomēr viņam nav ekonomiskās un politiskās varas potenciāla, jo Francija šobrīd ir ieslīgusi plašās diskusijās par tās ekonomiskās izaugsmes problēmu pārvarēšanu.

Viens no iemesliem, kādēļ Merkele paziņojusi par amata atstāšanu tieši tagad, varētu būt saistīts ar psiholoģisku spiedienu, proti, nav viegli ilgi būt ne tikai valsts, bet arī ES līderei, sacīja profesore. Lai ari Merkele nekad sevi nav pozicionējusi kā ES līderi, bet kā Vācijas līderi, tomēr uztvere, kas dominējusi ES dalībvalstīs, piedēvējusi viņai smagsvara titulu. "Ir svarīgi šādu vēstījumu dot arī Eiropai, lai arī pārējo ES dalībvalstu politiskā elite sāk aizdomāties par savu ieguldījumu Eiropas kopējās politikas tālākā virzīšanā," piebilda eksperte.

Tāpat kā vienu no iemesliem viņa minēja to, ka kristīgo demokrātu savienība (CDU) sāk zaudēt Vācijas vietējās vēlēšanās, kā arī, iespējams, Merkele uzskata, ka šis paziņojums saglābs partijas izredzes palikt vadošajos amatos. "Otrkārt, Vācijai ir nepieciešamas būtiskas politiskas reformas, jo pēdējie gadi bijuši ļoti smagi ekonomiskajā ziņā. Uz saviem pleciem Vācijai bija jāiznes daļa no ES eiro krīzes smaguma. Tāpat Vācija aktīvi iesaistījās migrācijas jautājumu risināšanā migrācijas krīzes sākumā. Šobrīd šai krīzei ir cits raksturs un nepieciešami citi politiskie risinājumi," teica Ozoliņa.

Kancleres lēmums, pēc Ozoliņas domām, atspoguļo klasisku demokrātiju, politiķu uzvedību un darbību, proti, demokrātija paredz to, ka politiskie līderi netiek ievēlēti uz mūžu, bet viņi ierodas politiskajā līderībā tad, kad viņiem ir ko teikt un ko darīt. "Brīdī, kad idejas un priekšlikumi sāk zaudēt savu nozīmi, šie līderi no šī amata atkāpjas," skaidroja eksperte.

Taujāta, kā Merkeles aiziešana no politiskās skatuves ietekmēs ES un Latvijas nākotni un stabilitāti, Ozoliņa pauda pārliecību, ka šobrīd ir ļoti grūti šādas prognozes veikt, jo Merkele plāno atstāt kancleres amatu 2021. gadā, tādēļ līdz tam viņas vietā var parādīties spēcīgi politiķi pašā Vācijā.

"Ja viņas aiziešana notiktu jau tagad, tad, iespējams, tiešām vajadzētu uztraukties un sākt veikt analīzi, kura persona būtu izdevīgākā," sacīja eksperte, piebilstot, ka šobrīd uztraukumam par to, ka Merkeles vietu varētu ieņemt kāds Latvijai nedraudzīgs politiķis, nav.

"Ir ļoti svarīgi, kas būs nākamais Vācijas kanclers. Ja līderis būs ar tādām pašām politiskajām pozīcijām un uzskatiem, kā Merkelei, tad problēmu nebūs, tomēr vēl ir daudz nezināmo. Jautājums, kā beigsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas un kas būs nākamais Eiropas Komisijas (EK) prezidents. Tāpat virknē ES dalībvalstu gaidāmas vēlēšanas," uzsvēra Ozoliņa.

Viņa arī vērsa uzmanību, ka tādai līderei, kā Merkele, ir liela nozīme kā virzītājam un vērtību rādītājam, bet tas nenozīmējot, ka, ja viņas vietu ieņemtu kāda politiski mazāk ietekmīga persona, ES attīstība apstātos.

Kā vēstīts, Merkele paziņojusi, ka pēc tekošā mandāta beigām 2021. gadā vairs nekandidēs uz kanclera amatu un decembrī atkāpsies no viņas CDU vadītājas amata. Viņa arī paziņoja, ka nekandidēs nākamajās vēlēšanās, faktiski ar to pavēstot par savas politiskās karjeras beigām 2021. gadā.

Merkele arī neplānojot kandidēt uz amatu EK.

Merkele ir CDU priekšsēdētāja kopš 2000.gada un Vācijas kanclere kopš 2005. gada.

Tiek ziņots, ka par savu gatavību startēt uz CDU līdera amatu, kuru 18 gadus aizņēmusi Merkele, jau ļāvuši noprast vismaz trīs iespējamie kandidāti - pašreizējā partijas ģenerālsekretāre Annegrēta Krampa-Karenbauere, veselības ministrs Jenss Špāns un bijušais konservatīvo Bundestāga frakcijas vadītājs Frīdrihs Mercs.

Vācu mediji minējuši arī ceturto iespējamo Merkeles pēcteci - pašreizējo Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministru Armīnu Lašetu.

Uz augšu