Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai papildu jau ieplānotajam 91 miljonam eiro, būs nepieciešami vēl 30 miljoni. Tie būs jāmaksā no valsts budžeta, jo Eiropas nauda tam nav paredzēta, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Veselības ministre skaidro, ka divu gadu laikā par 30 procentiem cēlušās būvniecība cenas. Tas neatbilst patiesībai. Šis sadārdzinājums bija ieprogrammēts jau 2016. gadā, kad slimnīca un ministrija rēķināja būvniecības izmaksas.
Lai gan pirmā kārta izmaksāja vairāk nekā 1800 eiro kvadrātmetrā, ministrijā izdomāja, ka otrajā kārtā tie būs 1500 eiro. Šādu skaitli ierakstīja arī Eiropas fondu naudas dalīšanas plānos. Ja Stradiņu tāme nebūtu samazināta, Eiropas nauda netiktu citu medicīnas iestāžu projektiem. Ļoti iespējams, savu miljonu nedabūtu arī tā brīža Čakšas padomnieces Alīdas Vānes Balvu un Gulbenes slimnīca.
Ideja uzbūvēt no jauna Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu radās 2000. gadu sākumā. 2006. gadā slimnīca un veselības ministrs Vinets Veldre rēķināja, ka tas izmaksās 500 miljonus latu. Ieceres bija vērienīgas - divi jauni korpusi, vēsturisko ēku atjaunošana, bērnu dārzs, helikoptera laukums un un dzelzceļa stacija.
Krīze plānus aizkavēja. Tikai 2012. gadā bija gatavs projekts pirmā, jeb A korpusa būvniecībai. Konkursā uzvarēja firmu Skonto būve un Re&Re apvienība SBRE, kas prasīja nesamērīgi lielu summu - 196 miljonus eiro. Tik daudz naudas nebija un projektu sadalīja divās daļās, pirmo uzbūvējot vienkāršāko un lētāko daļu.
Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa pirmo kārtu pabeidza 2017. gada sākumā. Par 67 miljoniem uzbūvēta moderna ēka, kurā atrodas poliklīnika, laboratorija un manipulāciju telpas. Daudz nozīmīgāka būs projekta otrā daļa ar uzņemšanas nodaļu un operāciju zālēm.
Pie otrās, dārgākās kārtas būvēšanas SBRE netika. Iepirkumu eksperti un secināja, ka līgumu nevar turpināt, jāsludina jauns konkurss.
2016. gadā valdība apstiprināja noteikumus, ka Stradiņa slimnīcas otrās kārtas būvniecība un slimnīcas aprīkošana izmaksās 91 miljonu eiro. 64 miljoni eiro būs no ERAF, 22 miljonus eiro dos budžets, bet 4,5 miljonus eiro maksās slimnīca.
Jau tobrīd šie aprēķini nebija ticami. Ministrija uzstāja, ka viens kvadrātmetrs izmaksās 1500 eiro, lai gan pirmajā kārtā maksāja 1860. Pret samazinājumu tad iebilda Stradiņa slimnīca valdes loceklis Normunds Štāls.
Tagad slimnīca un Veselības ministrija no budžeta prasa vēl 30 miljonus. Ja naudas nebūs, nevarēs sākt būvēt. Ministre Anda Čakša neatzīst, ka pirms diviem gadiem nepareizi sarēķināts.
"Diezgan būtiskas pārmaiņas piedzīvo šobrīd projekta ietvarā gan intensīvās terapijas nodaļas, tātad reanimācijas nodaļas, gan papildus klāt hibrīdzāle, insulta pacientu ārstēšanas nodaļas, kas dos lielāku pienesumu pacientiem. Un tas viss organizatoriskais veids, kā pacientu plūsmas virzās caur slimnīcu, ir pamainījušās, tā ir viena lieta, norāda veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Tāpat viņa uzsver, ka šobrīd tirgū būvniecības izmaksas ir objektīvi pieaugušas par 30 procentiem. "Kas ir saistīts gan ar atalgojuma daļu, gan ar būvmateriālu cenām, tas viss atspoguļojas arī tajā cenā, ko piestāda Stradiņu slimnīcai," norāda Čakša.
Statistikas pārvaldē Nekā personīga informēja, ka kopš 2015. gada būvniecības cenas augušas vien par 6,5 procentiem. Vajadzība pēc papildu 16 miljoniem būvniecības un 12 miljoniem iekārtām atklājusies, kad projektētāji sarēķinājuši projekta iespējamās izmaksas. Summa vēl var mainīties, kad savus piedāvājumus konkursā izteiks būvnieki. Pārlieku optimistiskā cena parādījās 2016. gada vasarā. Tobrīd no Eiropas fondiem bija pieejami 152 miljoni. Stradiņu celtniecības tāme bija 153 miljoni. Citām slimnīcām nekas nepaliktu.
"Mērķis bija šo iezīmēto naudas masu no Eiropas Savienības finansētās veselības aprūpes budžeta samazināt. Lai viņu samazinātu, vajadzēja šo skaitli izdomāt krietni zemāku, lai varētu pārdalīt naudu citām slimnīcām," atzīst bijušais Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls.
Veselības ministrija pieprasījusi samazināt tāmē būvniecībai paredzēto summu no 2800 eiro kvadrātmetrā uz 1500. Štāls nepiekrita un viņu no amata atlaida.
"Es nevaru apgalvot, ka tas cipars būtu bijis izvilkts no zila gaisa. Nu kaut gan arī tajā laikā bija, kas teica, ka tā ir fantāzija. Bet no otras puses es gribu teikt, ja mēs tajā brīdī būtu nodefinējuši 2000, droši vien projektēšanas gaitā projektētāji justos varbūt nedaudz brīvāki. Šobrīd projektu izstrādājot viņiem arī ir bijis uzdevums maksimāli tuvoties tam 1500, bet nu, tas nav izdevies," atzīst slimnīcas valdes locelis Jānis Komisars.
Jauno kvadrātmetra cenu bija izrēķinājis Čakšas tā brīža padomnieks Jānis Stakens. Viņš kā piemēru ņēmis VID ēkas būvniecības izmaksas, kas bija 1300 eiro kvadrātmetrā un Tartu slimnīcas būvniecību, kur summa bijusi ap 1500 eiro. Stakens norāda, ka 1500 uz to brīdi bija esošās tirgus izmaksas plus vismaz 10 procenti rezervei.
Stakens nenoliedz, ka mērķis ir bijis arī panākt, lai visa Eiropas nauda neaiziet tikai Stradiņiem.
Tagad Eiropas nauda jau ir sadalīta. 18 miljoni Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, 11 miljoni Bērnu slimnīcai, 14 miljoni Liepājas slimnīcai. 15 miljoni tika arī mazajām slimnīcām. Miljonu un simts tūkstošu investīcijas saņēma arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Tās īpašniekos un valdē ir bijusī Čakšas padomniece Alīda Vāne.
Veselības ministres Andas Čakšas rīcība aizdomīgi izskatās pēc plāna, kā samazinot naudu Stradiņa slimnīcai, kaut ko pirms vēlēšanām varēja iedot teju visām slimnīcām Rīgā un reģionos. Par iztrūkumu Stradiņu projektā tagad būs jālemj jaunajai valdībai.
