Eksperts: šahs nav mierīga pasēdēšana pie rūtaina laukuma

Šahs kā bizness

Šahs aizpilda lielu daļu manas ikdienas - ģenerējot un izvērtējot dažādas idejas, nonācu pie secinājuma, ka šaha trenēšanu iespējams apvienot ar veiksmīga biznesa veidošanu. Mans darbības virziens ir šahs pilnvērtīgai ikdienai, kurā primārais mērķis ir katram gribētājam sniegt pēc iespējas vairāk zināšanas un prasmes, kuras noder gan šaha, gan dzīves kvalitātes uzlabošanā. Ja kaut ko daru, tad vēlos to darīt ar pilnu atdevi, maksimāli iedziļinoties procesā, tā ir arī ar šahu. Cenšos veidot savu biznesu, vienlaikus popularizējot šaha spēli Latvijā un apmācot bērnus un jauniešus, sniedzot vērtīgas zināšanas šahā un attīstot viņu domāšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Šahs ir joma, kurā jūtos kompetents. Man ir liela degsme un vēlēšanās sniegt bērniem savas zināšanas un dalīties pieredzē, vienlaicīgi veidojot biznesu vidē, kas man ir pazīstama un interesanta. Mana stāsta sākums meklējams pirms 18 gadiem, kad kā iedvesmas avots kalpoja radinieku uzdāvināta grāmata par šahu. Mans pirmais treneris bija Tālis Vīksna, no viņa ieguvu labu zināšanu un prasmju bāzi šaha pamatos, rodot izpratni par šo spēli.

Modernās tehnoloģijas šahā

Katram jaunajam trenerim nepieciešams kāds, no kura mācīties un jautāt pēc padoma. Mans mentors ir Aivars Štašāns, kurš ilgu laiku bija mans treneris. Vairākas metodes, kuras iemācījos no viņa, tagad integrēju savā treniņu metodikā. Viņš ir viens no tiem, kas šahu pasniedz klasiskā manierē, taču es cenšos integrēt apmācībās modernās tehnoloģijas, jo apvienojot divas šādas metodes, iespējams sasniegt lieliskus rezultātus. Procesu optimizēšana, ieviešot inovatīvas tendences, atšķir mani no citiem pedagogiem. Man ir lielas apmācāmās grupas, tāpēc, lai nezaudētu kvalitāti, jādomā radošāk. Manuprāt, esmu labāks treneris, nekā spēlētājs.

Šobrīd pieejamās modernās tehnoloģijas paver plašākas iespējas šaha apmācībām un treniņiem, un ietekmē to, cik ilgā laikā iespējams iegūt zināšanas un sasniegt augstus rezultātus. Šī mūsdienīgā priekšrocība lieliski parādās, ja raugāmies uz šahistu augstākā titula – šaha lielmeistara - sasniegšanu. Jaunieši šo titulu spēj sasniegt arvien agrākā vecumā. Paredzams, ka nākotnē tas varētu notikt vēl ātrāk. Mūsdienu bērnu uztvere iet caur prizmu, kas saistīta ar datoriem, projektoriem, tehnoloģijām, tāpēc, izmantojot metodes, kuras ietver šos rīkus, ir vieglāk sasniegt viņu prātus un ielikt tajos zināšanas. Tiek nodotas tās pašas klasiskās vērtības, tikai citā formātā.

No pedagoga par šaha treneri

Latvijā ir jūtams šaha treneru trūkums. Šo problēmu iespējams risināt, uzrunājot jau esošos, ar šaha spēli nesaistītus pedagogus, jo viņiem ir liela priekšrocība – labas akadēmiskās un vispārīgās zināšanas pedagoģijā, kā arī pieradums strādāt ar lielām bērnu grupām. Tie ir faktori, kas veicinātu labāku spēju saprasties ar bērniem, jo ir vieglāk izveidot šaha treneri no laba pedagoga, nevis pedagogu no laba šahista. Pedagogiem tiktu piedāvāta jau gatava platforma ar strukturētu mācību plānu, tas būtu 21. gadsimta šaha skolas formāts. Papildus tiktu rīkoti semināri, kas attīstītu viņu zināšanas šaha apmācībās, jo izejot 10 stundu kursu, pedagogs būtu sagatavots tam, lai spētu apmācīt jaunos šahistus iesācēja līmenī.

Fiziski un psiholoģiski sarežģīts sporta veids

Man ļoti patīk skaidrojums, ka šahs ir māksla, zinātne un sports vienā spēlē. Mūsu pašu latviešu vēsturiski ievērojamākais šahists, astotais pasaules čempions – Mihails Tāls – tika dēvēts par Rīgas burvi. Tas cieši saistīts ar viņa spēles manieri, kas bija diezgan impulsīva, sarežģīta un grūti izprotama. Viņš pats to raksturoja, kā pretinieka ievešanu dziļā, tumšā mežā, kur 2+2=5 un no kurienes ir tikai viena izeja. Viņaprāt, tas ir veids, kā izcīnīt uzvaras šahā.

Ja no malas izskatās, ka šahs ir mierīga pasēdēšana pie rūtaina laukuma – tā nebūt nav, tas ir pietiekami fiziski un psiholoģiski sarežģīts sporta veids, turklāt arī šahā nepieciešama laba fiziskā sagatavotība. Vadošajiem šahistiem, kuri pretendē uz pasaules čempiona titulu, ir speciāli izveidotas komandas, kurās ietilpst fitnesa treneri, uztura speciālisti un pat sporta psihologi, kas palīdz sagatavoties atbildīgiem startiem.

600 miljoni spēlētāju

2012. gadā veiktais pētījums liecina, ka visā pasaulē ir ap 600 miljoniem aktīvo šahistu. Latvijā ir deviņi spēlētāji, kas sevi var saukt par šaha lielmeistariem. Ja salīdzinām šo skaitli ar šaha spēlētāju skaitu valstī, var secināt, ka šaha tradīcijas Latvijā ir augstā līmenī. Lielmeistars ir augstākā iespējamā pakāpe šahā. Pats sākums ir bezklasnieks, tālāk ir 4., 3., 2. un 1. klase, tad meistara kandidāts un starptautiskās nominācijas - fide meistars, starptautiskais meistars un tikai tad pati augstākā pakāpe. Fide meistara statusa iegūšana ir mans nākamais mazais mērķis savā personīgajā karjerā. Savu iepriekš izvirzīto mērķi, diemžēl, realizēt neizdevās – došanās uz pasaules čempionātu izpalika, bet ceru, ka to izdarīs kāds no maniem audzēkņiem! Ticu, ka gandarījums būs tik pat liels.

Šahs kā mācība dzīvei

Pētījumi liecina, ka šahs spēj attīstīt smadzeņu darbību un īpašības, kas lieti noder dzīves kvalitātes veicināšanā. Atmiņas uzlabošana, kas izpaužas, atceroties katras figūras īpašības un atļautās darbības uz šaha galdiņa, kombināciju veidošana un iegaumēšana - to bērniem ieteicams mācīties jau agrīnā vecumā. Tiek uzlabotas arī koncentrēšanās spējas - šahs prasa pacietību un koncentrēšanos, lai spētu izdomāt veiksmīgākos gājienus, saglabājot uzmanību un nepieļaujot kļūdas, kas kalpo kā priekšrocība pret pretinieku. Esošās pozīcijas analizēšanu, vienlaicīgi domājot par tālāko gājienu veikšanu, varētu raksturot kā analītiskas pieejas attīstību. Vēl vērts pieminēt tādas svarīgas īpašības kā iztēle un radošums, kur katram spēlētājam izstrādājas savs spēles stils un idejas, kas rodas spēles laikā – citi liek pamatu uz uzbrukumu, citi aizsardzību, bet, galu galā, svarīgākais ir iznākums – uzvara! Mums jāmācās atbildēt par saviem lēmumiem un sekām, kuras izriet no pieņemtā lēmuma. Katram izdarītajam gājienam laukumā ir sekas, katram nogulētajam treniņam sekas var būt slikta performance sacensībās. Visas šīs situācijas, kuras tiek piedzīvotas šahā, spēj audzināt mūs dzīves realitātei, veicinot prasmi rīkoties tajās.