Valsts prezidents Raimonds Vējonis izvēlējies Jāni Bordānu no Jaunās konservatīvas partijas, lai viņš līdz 21. novembrim izveidotu valdības aprises un nodrošinātu vairākuma atbalstu jaunajai valdībai. Tomēr Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds uzksata, ka Bordānam varētu neizdoties paveikt uzticēto, vēsta portāla TVNET raidījums Bez kompromisiem.
Trešdienas vakarā TVNET raidījumā Bez kompromisiem pie žurnālista Oļega Ignatjeva viesojās Rozenvalds, kurš norādīja, ka pašlaik ir grūti komentēt, vai Bordānam, kuram atvēlētas divas nedēļas jaunās valdības izveidei, izdosies iecerētais.
"Ir argumenti, ka izdosies un ir argumenti, ja neizdosies," teica Rozenvalds.
Īpaši jāņem vērā tas, ka prezidents ir nominējis pašu ambiciozāko no premjera amata kandidātiem. Bordāns jau iepriekš bija piedāvājis savus risinājumus par to, kādai jābūt jaunajai valdībai.
"Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik daudz Bordāns novērtēs citu partiju piedāvājumus un vai viņš mācēs saprast, ka principialitātei ir jābūt lokanai un ir jābūt gatavam uz kompromisiem," skaidroja Rozenvalds un piebilda, ka pašlaik Bordāns ir bijis pārāk principiāls, lai varētu izveidot valdību.
"Pašlaik esot saprotamas arī citu partiju prasības – piemēram, Jaunajai vienotībai ir gana labs ārlietu ministrs, kuru piedāvāt un nevaru minēt argumentus, kāpēc Rinkēvičam nevajadzētu ieņemt ārlietu ministra amatu arī turpmāk," akcentēja Rozenvalds.
Tāpat viņš uzskata, ka JKP tonim būtu jābūt līdzīgam ar KPV LV, jo vietu sadalījums ir līdzīgs.
Video: Intervijas ieraksts ar Rozenvaldu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis Bordānu divu nedēļu laikā izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu premjera kandidātu veidot valdību.
Prezidents sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti.
Bordāns ir par 80% pārliecināts, ka viņa veidoto valdību apstiprinās, pēc tikšanās ar Vējoni viņš atzina žurnālistiem. Tomēr viņš uzreiz piebilda, ka jaunās valdības veidošanā nesadarbosies ar ZZS.
Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot ZZS un Saskaņu. JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.
Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi Visu Latvijai - Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve Ināra Mūrniece.
Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai KPV LV JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet Jaunajai Vienotībai - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.
Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt "neitrālu profesionāli" - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.
JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā. 13. Saeimā kopumā darbosies septiņas frakcijas. Vislielākā frakcija - 23 deputāti - ir Saskaņai, JKP un KPV LV pārstāvēs pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet Jaunajai Vienotībai – astoņi.
Valdības veidošanas sarunās līdz šim bijuši iesaistīti visi politiskie spēki, izņemot Saskaņu.
Iniciatīvu gan bija uzņēmušās KPV LV, JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu premjera amata kandidātu - KPV LV premjera amatam nominēja Aldi Gobzemu, JKP - Bordānu, bet AP - Arti Pabriku.
Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Tāpat sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas.
Bez kompromisiem kopā ar Oļegu Ignatjevu ir TVNET krievu valodas versijas projekts, kas ir pirmais solis TVNET videoplatformas tālākā attīstībā.
Saite uz orģinālrakstu šeit.
