Valstij, iespējams, būs jāstrādā ar pagaidu budžetu; pēdējoreiz tā bijis pirms 15 gadiem (3)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019. gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.

Līdz šim aizejošā valdība ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019. gada budžeta plāna projektu, kurā valsts budžeta ieņēmumi 2019. gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā.

Tomēr gala lēmums par 2019. gada budžetu ir jāpieņem jaunajai valdībai un Saeimai.

Pēc FM indikatīvā laika grafika, līdz 20. novembrim jābūt pieņemtiem visiem lēmumiem attiecībā uz nākamā gada budžetu, bet 11. decembrī budžeta likumprojektu pakete būtu jāiesniedz Saeimā.

Tiesa, patlaban nav zināms, kad varētu tikt izveidots un apstiprināts jaunais Ministru kabinets, kas būs atbildīgs par 2019. gada budžeta virzību Saeimā. Tāpēc arī patlaban nav skaidrības, kad 2019. gada budžets tiks pieņemts.

FM skaidroja, ka gadījumā, ja 2019. gada budžets nestāsies spēkā 1. janvārī, tad spēkā būs pagaidu budžets. Tas nozīmē, ka finanšu ministrs apstiprinās valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus.

FM arī piebilda, ka 2018. gada budžeta likums zaudēs spēku šā gada 31. decembrī, līdz ar to arī spēku zaudēs šā gada budžeta likumā noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvaru sadalījums, Valsts prezidenta atalgojums utt.

Izstrādājot pagaidu budžetu, FM rosina ņemt vērā arī šos aspektus.

Tāpat ministrijā piebilda, ka ir pozīcijas, kurās izdevumiem nākamgad jau janvārī objektīvu iemeslu dēļ ir jābūt lielākiem par vienu divpadsmito daļu no šā gada izdevumiem. Kā būtiskākās FM minēja mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, Satversmes tiesas spriedumu izpildei par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām, normatīvo aktu izpilde pensiju un pabalstu jomā, kā arī speciālās dotācijas pieaugums pašvaldībām, lai kompensētu IIN ieņēmumu samazināšanos.

FM arī informēja, ka darbs ar pagaidu budžetu noslēgsies tad, kad stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiks reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu.

Līdz šim valsts strādājusi ar pagaidu budžetu 1999. gadā un 2003. gadā.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu