Ušakovs: Jāpaskatās pagātnē, lai redzētu Latvijas izaugsmi un izcilo progresu (8)

Savā uzrunā viņš norādīja, ka, atsaucoties uz vēsturnieku liecībām, 1917. gads bijis viens no drūmākajiem Rīgas vēsturē un "nogalināt uz ielām varēja pat par vienu papirosu".

"Tomēr tikai gadu pēc tam drosmīgākie Latvijas vīri dibināja neatkarīgu valsti un, vēlāk to aizstāvot cīņās, zaudēja tūkstošiem dzīvību," sacīja Ušakovs.

Politiķis uzsvēra, ka, neraugoties uz to, cik smagus laikus ir piedzīvojusi Latvija, sabiedrība arī mūsdienās bieži debatē par to, cik "viss ir slikti".

"Nenoliedzami mums ir daudz problēmu, dažreiz - nemākulīgas pārvaldes dēļ, dažreiz - dēļ krīzēm, un dažreiz tāpēc, ka vēl neesam viena no bagātākajām Eiropas Savienības valstīm. Arī jaunās valdības veidošanas process ilgst jau otro mēnesi un tas jāsalīdzina ar 1995. gadu. Mēs nevaram atcerēties dzīvi pirms simts gadiem, taču mēs atceramies dzīvi deviņdesmitajos. Un no šodienas raugoties, mēs varam redzēt kādu izcilu progresu un izaugsmi Latvija ir sasniegusi," pauda mērs.

Ušakovs norādīja, ka sabiedrībai jānoliek malā tradicionālā skepse, lai plānotu valsts nākotni un lai izvirzītu lielākus mērķus, tāpēc nepieciešams salīdzināt sevi ar Vāciju, Zviedriju un citām veiksmīgajām valstīm. Vienlaikus viņš mudināja atsaukt atmiņā laiku pirms 20 vai 30 gadiem, lai novērtētu savus panākumus.

Runas izskaņā viņš uzsvēra, ka Latvijas pirmo 100 gadu pieredze liecina tikai par to, ka "mēs esam valsts un tauta, kas ir spējīga izdzīvot jebkuros apstākļos, tikt galā ar jebkādām problēmām".

Tāpat viņš norādīja, ka valsts dzimšanas dienas svinības vieno Latvijas iedzīvotājus neatkarībā no ideoloģiskiem uzskatiem, partejiskās vai reliģiskās piederības, dzimtās valodas, tautības, sociālā stāvokļa, vecuma, dzimuma, vai piederības pie kādas minoritātes.

"Saglabāsim šo sajūtu katru dienu un turpināsim stiprināt savu valsti katru dienu," sacīja mērs.

Rīgas domes svinīgajā sēdē tika pasniegti arī vairāki pašvaldības apbalvojumi. Rīgas domes balvu "Gada rīdzinieks 2018" un Goda rakstu šogad saņēma operdziedātāja Elīna Garanča - par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas un kultūras dzīves attīstībā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē.

Atzinības raksti tika pasniegti arī Rīgas Tūrisma attīstības birojam un tā valdes priekšsēdētājai Vitai Jermolovičai - par ieguldījumu Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanā pasaulē, Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzei un Viņa ekselencei Rīgas metropolijas arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam - par nozīmīgu ieguldījumu pāvesta Franciska vizītes organizēšanā Latvijā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē, kā arī XXVI Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XVI Deju svētku izpilddirektorei Evai Juhņēvičai - par izcilu ieguldījumu svētku rīkošanā un Rīgas vārda popularizēšanu pasaulē.

Savukārt Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) balvu saņēma LZA korespondētājloceklis, ķīmijas doktors Pāvels Arsenjans par fundamentāliem pētījumiem selēna organisko savienojumu laukā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē.