Saistībā ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu varētu palielināties rindas uz atsevišķu plānveida pakalpojumu saņemšanu - komentējot Latvijas Slimnīcu biedrības brīdinājumu par iespējamu ārkārtas situāciju nākamgad, aģentūrai LETA sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Viņš skaidroja, ka, gatavojoties 2019. gada janvārim, kad spēkā stāsies Satversmes tiesas spriedums par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu, BKUS vadības, ārstniecības un aprūpes komanda kopā plāno un organizē medicīnas personāla darbu tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu medicīnisko palīdzību bērniem, ievērojot plānotās izmaiņas Darba likumdošanā.
Ābols uzsvēra, ka tas ir izaicinājums, jo pilnībā organizēt darbu bez virsstundām nebūs iespējams. Nepietiekams darbinieku resurss varētu ietekmēt plānveida pakalpojumu pieejamību, kur atsevišķos profilos varētu pagarināties rindas uz konkrētām manipulācijām.
BKUS vadītājs norādīja, ka esošo situāciju viņš drīzāk vērtē kā saasinātu, bet viņam ir saprotams bažu iemesls.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) pārstāve Inga Potetinova aģentūrai LETA sacīja, ka RAKUS nav biedrības biedrs, tādēļ slimnīca turpinās nodrošināt iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību un strādāt ikdienas režīmā.
Kā ziņots, Latvijas Slimnīcu biedrība brīdinājusi par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1. janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarināto normālo darba laiku.
ST atzinusi, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par "pagarināto normālo" darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Iepriekš Saeima lēma pakāpeniski atteikties no "pagarinātā normālā" darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017. gada līdz 2019. gadam, bet rezultātā tika noteikts - no 2018. gada līdz 2020. gadam.
ST atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.
Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. ST secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā paustajam vienlīdzības principam.
Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra. ST spriedums nav pārsūdzams.
