Aicinās ļaut mediķiem strādāt vairāk virsstundu, par visām maksājot dubultā

Иллюстративное фото

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadome aicinās uz laiku ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus paredzot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā - izriet no veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) teiktā pēc apakšpadomes sēdes.

Apakšpadome vēlas Ārstniecības likumā noteikt trīs gadu pārejas periodu, kurā mediķi drīkstētu strādāt vairāk virsstundu nekā paredz Darba likums.

Iespējams, varētu dubultot Darba likumā atļauto stundu skaitu, kas nozīmētu, ka no nākamā gada mediķi drīkstētu strādāt nevis astoņas virsstundas, kā tas noteikts Darba likumā, bet 16 stundas.

Aplēsts, ka līdz ar šādu pārejas periodu virsstundu apmaksai sākotnēji paredzēto papildu 16 miljonu vietā būtu vajadzīgi 19 miljoni eiro, sacīja Čakša.

Pēc ministres paustā, šādas izmaiņas ļaušot mediķiem strādāt lielāku stundu skaitu, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību, tomēr par šo jautājumu vēl notiekot diskusijas.

Šajā jautājumā nepieciešams arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) akcepts. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA norādīja, ka šāds risinājums iespējams tikai gadījumā, ja no nākamā gada tiek nodrošināts solītais atalgojuma pieaugums par 20%.

LVSADA par šo jautājumu lems 18. decembrī.

Vienlaikus apakšpadome aicinās pašreizējo valdību un 13. Saeimu ar steidzamu likumdošanas aktu risināt mediķu atalgojuma jautājumu kopumā, lai valdības iepriekš paustās apņemšanās par mediķu darba samaksas palielinājumu nākamajiem trīs gadiem tiktu īstenota un sākta jau ar nākamā gada 1. janvāri.

Čakša solīja, ka par nepieciešamību rast risinājumus mediķu atalgojuma problēmai informēs arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.

Ministre norādīja, ka joprojām nav skaidrības, kas notiks ar valdības veidošanas procesu, tomēr šī iemesla dēļ nedrīkst ciest ne pacienti, ne nozarē strādājošie. Čakša uzsvēra, patlaban jāpieņem svarīgi lēmumi, kā virzīties uz priekšu.

Kā ziņots, Latvijas Slimnīcu biedrība brīdinājusi par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1. janvāra saistībā ar iespējamo krīzi, kas nākamgad varētu gaidīt veselības aprūpes sistēmu saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarināto normālo darba laiku.

Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā 2009. gadā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, nosakot par tām visām vienādu darba samaksu.

Tikmēr citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, bet par virsstundām maksā dubultā.

Pērn Saeima nolēma, ka ir jāatgriežas pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā, tomēr to bija plānots darīt pakāpeniski.

Tomēr ieceri par normas pakāpenisku atcelšanu izjauca ST lēmums. Tiesa atzinusi, ka pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei.

Tiesa atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.

Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra. ST spriedums nav pārsūdzams.

Saistībā ar tiesas lēmumu būtiskas izmaiņas savā darbā jāievieš ne tikai slimnīcām, bet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD). Dienestā, tāpat kā visā veselības aprūpes sistēmā kopumā, trūkst ārstniecības personāla.

Novembra sākumā NMPD izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka daudzi mediķi iesniedz atlūgumus, pamatojot tos galvenokārt ar lielu slodzi un neadekvāti zemu atalgojumu.

VM nākamnedēļ solījusi valdībā iesniegt informatīvo ziņojumu par straujāku atalgojuma pieaugumu mediķiem no 2019. gada, proti, turpmākos trīs gadus palielinot mediķu atalgojumu par 20%.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) joprojām norāda, ka pašreizējai valdībai nav pilnvaru mediķu atalgojuma palielināšanai nākamgad.

Uz augšu