Pārbaude par Gobzema pielaidi valsts noslēpumam var ilgt pusgadu

Aldis Gobzems.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) partijas KPV LV Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema vētīšana, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, varētu ilgt pat pusgadu, intervijā laikrakstam Neatkarīgā atzina SAB direktors Jānis Maizītis.

Maizītis skaidroja, ka Ministru prezidenta situācijā informāciju pieprasa Valsts prezidents. Tas tiek darīts arī šobrīd. Publiski ir zināms, ka visi trīs premjera kandidāti ir aizpildījuši anketas, kā to nosaka normatīvie akti. Par diviem ir skaidri un gaiši sniegta atbilde: jā, ja ir nepieciešams, pielaide var tikt dota kaut vai ar rītdienu.

"Par Gobzema kungu ir pateikts, ka nepieciešama papildu pārbaude. Vēlos uzsvērt, ka atbilstoši likumam pārbaudes ir jāveic triju mēnešu laikā, un vēl uz trim mēnešiem pārbaudi var pagarināt. Šie termiņi iepriekš publiski nebija zināmi. Tagad, pēc Satversmes tiesas sprieduma, tie ierakstīti likumā. Tas nav vienas dienas vai vienas nedēļas jautājums, jo īpaši gadījumos, kad cilvēks ilgstoši nodarbojies ar uzņēmējdarbību, nav bijis tiešā valsts vai drošības iestāžu uzmanības lokā, vai dzīvojis tikai no algas un nav pārskatāmi viņa ienākumi un izdevumi," skaidroja Maizītis.

Savukārt uz jautājumu, ja gadījumā Gobzems tiks izraudzīts par premjera amata kandidātu un viņam izdosies sastādīt valdību, par kuru nobalsos Saeima, vai pārbaude var tikt turpināta un viņam nāksies strādāt bez pielaides, Maizītis atbildēja, ka teorētiski, ja Valsts prezidents izšķiras par šādu soli, tad - jā.

"Prezidents ir informēts. Bet tas būtu ļoti liels risks. Informācijas apmaiņa mums ar prezidentu ir pārskatāma un saprotama. Mums paprasa - mēs atbildam; paprasīs par kādu citu - mēs atbildēsim. Viss pārējais jau ir politika," skaidroja Maizītis.

Viņš arī skaidroja, ka pielaides neesamība jau neliedz nodarboties ar politiku un atgādināja, ka Latvijā ir neskaitāmi politiķi, kuri bez pielaides turpina politisko darbību, un atsevišķi politiķi to dara pietiekami veiksmīgi.

Dažs pat izmanto savu pielaides neesamību politisko mērķu sasniegšanai. Taču Maizītis nevarēja noliegt, ka arī drošības iestāžu rīcībā nonāk visdažādākā informācija par visdažādākajiem cilvēkiem.

"Tā tiek apkopota un analizēta. Tas notiek ne jau tādēļ, ka konkrētais cilvēks ir politiķis, bet gan tādēļ, ka ir fakti vai problēma, kādēļ šis cilvēks varētu būt interesants tai vai citai drošības iestādei. Brīdī, kad jāpieņem lēmums par pielaides piešķiršanu, par konkrēto personu mēs apkopojam visu informāciju. Tā tiek apkopota no visiem operatīvās darbības subjektiem. Pieņemot lēmumus par pielaidēm, SAB ir visas šīs informācijas apkopotājs un arī lēmuma pieņēmējs. Tas nav vienas dienas jautājums. Informācijas vākšanas dzirnas nopietni sāk malt brīdī, kad darba devējs pieprasa konkrētai personai pielaidi valsts noslēpumam," skaidroja Maizītis.

Jau ziņots, ka SAB preses pārstāve Iveta Maura jau iepriekš apstiprināja, ka birojs ir pabeidzis priekšpārbaudes par diviem premjera amata kandidātiem, kuriem jau iepriekš ir bijusi izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

Šāda atļauja iepriekš bijusi partiju apvienības Attīstībai/Par! Ministru prezidenta amata kandidātam Artim Pabrikam un Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātam Jānim Bordānam, kuri savulaik valdībā strādāja kā aizsardzības un tieslietu ministri. "Pārbaudes rezultāti bija pozitīvi, proti, šiem kandidātiem ir iespējams izsniegt speciālo atļauju," apstiprināja biroja pārstāve.

Par trešo premjera amata kandidātu ir nepieciešama papildus pārbaude, jo personai iepriekš nav bijusi izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, toreiz teica Maura.

Uz augšu