Ārstu biedrības vadītāja: Valdībai nevajadzētu vilcināties ar mediķu atalgojuma palielināšanu (1)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas ārstu biedrības viceprezidente, Latvijas Universitātes lektore Ilze Aizsilniece.
Latvijas ārstu biedrības viceprezidente, Latvijas Universitātes lektore Ilze Aizsilniece. Foto: Paula Čurkste/LETA

Attiecībā uz mediķu atalgojuma palielināšanu esošā valdība piekopj "atbildīgu vilcināšanos", saprotot, ka jaunajai būs jāuzņemas pieņemto lēmumu izpilde, tomēr vilcināties nevajadzētu, jo situācija ir ļoti nopietna, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

"Mums ir gan valdība, kas darbojas, gan ievēlēta jaunā Saeima. Vienkārši jāturpina strādāt," uzsvēra Aizsilniece.

LĀB prezidente ir nobažījusies, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes priekšlikums trīs gadus ļaut mediķiem strādāt vairāk virsstundu, par visām samaksājot dubultā, nepalielinot mediķu atalgojumu kopumā, tikai veicinātu speciālistu aizplūšanu. Viņa minēja, ka katru gadu pieaug ārstu un māsu skaits, kas kārto dokumentus, lai dotos strādāt ārpus Latvijas.

Aizsilniece uzsvēra, ka mediķi strādā virsstundas, jo tikai tā var nopelnīt pietiekami, tomēr tā ir arī ļoti liela izdegšana. Viņa minēja piemēru, kad medicīnas māsa, nostrādājot 12 stundas dienas laikā, nopelna 30% no tā, ko diennakts laikā, jo vislielākā samaksa ir par nakts darbu un virsstundām.

LĀB sagaida, ka līdzekļus virsstundu apmaksai piešķirs valsts. Ja tā nenotiks, nākamgad slimnīcās nebūs iespējams nodrošināt nakts dežūras, prognozēja Aizsilniece.

Kā vēstīts, NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadome aicinās līdz 2021. gadam ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus paredzot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā.

Šāds priekšlikums izvirzīts pēc tam, kad Latvijas Slimnīcu biedrība brīdināja par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1. janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika apmaksu.

Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā 2009. gadā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā.

Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, nosakot par tām visām vienādu darba samaksu.

Tikmēr citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, bet par virsstundām maksā dubultā.

Pērn Saeima nolēma, ka ir jāatgriežas pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā, tomēr to bija plānots darīt pakāpeniski.

Tomēr ieceri par normas pakāpenisku atcelšanu izjauca ST lēmums. Tiesa atzinusi, ka pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Līdz ar to veselības nozarē no nākamā gada ir plānots atgriezties pie standarta virsstundu skaita un apmaksas.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu