Pacientu biedrība: Latvijā ārstēšanu saņem mazāk nekā 40% HIV pozitīvo cilvēku

Viņa norādīja, ka ārstēšanas ierobežojumu atcelšana ir liels notikums, tomēr patlaban nepieciešams atrast veidus, kā nodrošināt, ka HIV pozitīvie cilvēki izvēlas ārstēties. Iespējams, nepieciešami papildu pasākumu vai atbalsts, lai cilvēki izvēlētos doties pie infektologa un sāktu ārstēšanos. Savukārt, sākot ārstēšanos, svarīgi nodrošināt pacienta līdzestību jeb apzinīgu ārstu norādījumu ievērošanu un nozīmēto zāļu pareizu lietošanu.

Kaupe norādīja, ka tāpat Latvijā liela daļa HIV inficēto nezina par savu statusu. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē veiktā pētījumā atklājies, ka Latvijā dzīvo par trešdaļu vairāk HIV pozitīvu pacientu nekā reģistrēts, piebilda biedrības vadītāja.

Jo vairāk cilvēku tiek ārstēti, jo mazāk slimība izplatās sabiedrībā, proti, HIV gadījumā ārstēšana lielā mērā ir arī profilakse, viņa uzsvēra.

Pēc viņas paustā, tāpat Latvijā nozīmīga problēma ir sabiedrībā augstā stigmas pakāpe pret HIV pacientiem, ko rada tas, ka cilvēki nav informēti par šo slimību. Kaupe norādīja, ka tiklīdz cilvēki saprot HIV, stigma sabiedrībā mazinās, turklāt sabiedrībā, kurā tā ir mazāka, cilvēki vairāk pārbaudās un ārstējas.

Uz jautājumu, kādu rīcību biedrība turpmāk sagaida no Veselības ministrijas, Kaupe skaidroja, ka nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbība ar ministriju nekad nav bijusi tik sekmīga kā tagad.

Vienlaikus Kaupe atzina, ka vienmēr gribas vairāk un labāk, tāpēc viņa uzskata, ka HIV ārstēšanas uzlabošanai "jāliek galvas kopā", jāsadarbojas un jāmeklē jaunas metodes, kā cilvēkus motivēt un atbalstīt. Biedrības vadītāja pieņem, ka nākamais solis būs līdzestības aktivitātes, lai cilvēkiem palīdzētu ārstēties.

Kaupe norādīja, ka tāpat būtiski būtu noņemt jebkādu samaksu par HIV testēšanu. Kaut arī situācija tagad ir uzlabojusies, joprojām ir minimāli maksājumi, kas būtu jāatceļ, piebilda biedrības vadītāja.

Pēc viņas paustā, HIV ierobežošanas jautājumos Latvijai krietni priekšā ir Igaunija, kurā tiek veidotas multidisciplināras sadarbības komandas, kurās dažādi speciālisti strādā kopā, lai veicinātu pacientu līdzestību un ārstēšanos.

Vienlaikus Kaupe atzina, ka Latvijā ir vairākas iezīmes, lai situācija uzlabotos, tomēr, lai iegūtu reālus rezultātus, būtu jādara daudz vairāk, "saliekot visu pa plauktiņiem".