Militārā dienesta likumā noteikto ierobežojumu dēļ Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ik gadu zaudē aptuveni 10% potenciālo karavīru, un tiesībsargs vēlas, lai tiktu pārskatīti normatīvie akti, kas paredz ierobežojumus uz konkrēto nodarbošanos agrāk izdarīta nozieguma dēļ, aģentūra LETA noskaidroja Tiesībsarga birojā.
Tiesībsargs pēc savas iniciatīvas ierosināja pārbaudes lietu, lai izvērtētu, vai viena no Militārā dienesta likuma normām, kas liedz personām tiesības darboties militārajā dienestā, atbilst Satversmei.
Lieta ierosināta pēc kādas personas iesnieguma, kurā tā informējusi par atteikumu viņu pieņemt profesionālajā militārajā dienestā un studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kriminālprocesā piemērota audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa dēļ.
Būdams nepilngadīga persona, iesniedzējs pastrādāja tīšu noziegumu, pēc kura izmeklēšanas pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.
Lai gan iesniedzējam tika piemērots vieglākais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - brīdinājums, personai sasniedzot pilngadību, atbilstoši Militārā dienesta likuma 16. panta otrās daļas 3. punktam tika atteikts profesionālais militārais dienests un studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, jo viņa lietā atbilstoši Krimināllikumam pieņemtais lēmums ir nereabilitējošs, kas ir par pamatu personas neuzņemšanai militārajā dienestā.
Konstatēts, ka personai, kura, būdama nepilngadīga, ir pastrādājusi tīšu noziedzīgu nodarījumu un sodīta par to, nākotnē, pamatojoties uz Militārā dienesta likumu, tiek būtiski ierobežotas tiesības dienēt profesionālajā militārajā dienestā.
Personai šāda iespēja tiek liegta pat tad, kad pret viņu kriminālprocess izbeigts un piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, nevis piespriests kriminālsods, kā rezultātā viņa juridiski nemaz nav atzīstama par sodītu.
Ievērojot minēto un to, ka vispārējās sabiedrības interesēs ir svarīgi veicināt jauniešu veiksmīgu integrāciju darba tirgū, uzlabojot jauniešu nodarbinātības iespējas kopumā, tiesībsargs pēc savas iniciatīvas ierosināja pārbaudes lietu, lai izvērtētu minētās normas atbilstību Satversmei, informēja birojā.
Pārbaudes lietas ietvaros arī novadīta starpinstitucionāla diskusija, kurā piedalījās pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, NBS, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas.
Diskusijā NBS sākotnēji informēja par pastāvošo praksi, norādot, ka gadā, pamatojoties uz Militārā dienesta likumā noteiktajiem ierobežojumiem, tiek zaudēti aptuveni 10% no potenciālajiem karavīriem.
Vienlaikus NBS bija skeptiski par šādu prasību "mīkstināšanu", norādot, ka šo ierobežojumu pamatā ir divi svarīgi apstākļi - lojalitāte, reputācija un drošība. Turklāt reputācijas aspekts ir ļoti svarīgs tieši starptautisko operāciju laikā.
Savukārt Aizsardzības ministrija norādīja, ka jautājums par uzņemšanas prasībām tiek aktualizēts un pārskatīts regulāri, un pēc tiesībsarga aicinājuma uz diskusiju tika apspriests pašreizējais regulējums, kas paredz absolūto aizliegumu attiecībā uz tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām.
Aizsardzības ministrija norādīja, ka regulējums varētu tikt pārskatīts, nosakot, ka attiecībā uz kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, varētu tikt izveidota komisija, kas veiktu personas individuālo izvērtēšanu.
Pārējie diskusijā aicinātie dalībnieki kopumā bija atbalstoši regulējuma pārskatīšanai, paredzot, ka personām, un, jo īpaši tām, kuras noziedzīgu nodarījumu pastrādājušas, būdamas nepilngadīgas, atsevišķos gadījumos būtu tiesības uz individuālu izvērtēšanu.
Turklāt Iekšlietu ministrija papildus akcentēja, ka šādi pastāvoši ierobežojumi ir daudzos normatīvos aktos, tostarp Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošos, kas, ejot laikam līdzi un attīstoties valsts tiesiskajam regulējumam, nav tikuši pārskatīti.
Apkopojot visu dalībnieku viedokļus, nolemts ne tikai Aizsardzības ministrijai lūgt pārskatīt savas nozares normatīvos aktus, kas sakarā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paredz ierobežojumus uz konkrēto nodarbošanos, bet gan visām ministrijām veikt savas nozares normatīvo aktu pārskatīšanu Satversmes 106. panta 1. teikuma kontekstā.
Šis teikums paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Līdz ar to tiesībsargs vērsīsies Ministru kabinetā ar lūgumu uzdot visām ministrijām pārskatīt savas nozares normatīvos aktus, kas paredz ierobežojumus uz konkrēto nodarbošanos agrāk izdarīta noziedzīga nodarījuma dēļ, īpašu uzmanību pievēršot tieši personām, kuras to izdarījušas, būdamas nepilngadīgas.
