Parīze ar bažām gatavojas iespējamajiem grautiņiem; pirmie aizturētie

Prezidenta Emanuela Makrona valdība brīdinājusi, ka sestdien gaidāmos "dzelteno vestu" protestus Parīzē var savā labā izmantot "radikalizētie un dumpīgie" ekstrēmisti un iespējamās nekārtības var izvērsties vēl bīstamākas nekā nedēļu iepriekš.

Fotogalerija: Parīzē gatavojas "dzelteno vestu" nemieriem 

Tāda mēroga grautiņus, kādi Parīzi piemeklēja pagājušajā sestdienā, Francija nebija pieredzējusi kopš 1968. gada studentu nemieriem.

Baidoties no jauniem postījumiem, sestdien ir slēgts gan Eifeļa tornis, gan Luvra muzejs. Slēgti ir arī simtiem veikalu un uzņēmumu.

Vairāki desmiti demonstrantu, tērpušies dzeltenajās atstarojošajās vestēs, kas kļuvušas par jaunās protestu kustības simbolu, jau pirms saullēkta bija sapulcējušies pie Triumfa arkas, kura cieta jau pagājušās nedēļas nekārtībās.

Tikmēr citi drūzmējas pie policijas kontrolpunktiem, kur tiek veikta somu pārbaude personām, kas vēlas nokļūt Parīzes rietumdaļā, kur atrodas pasaulslavenie Elizejas lauki.

Atsevišķi Parīzes rajoni izskatās tā, it kā pilsēta gatavotos viesuļvētrai, un veikalu skatlogus, kuros parādījušās jau Ziemsvētku dekorācijas, sedz dēļu vairogi.

Tikmēr policija steidz aizvākt no ielām visus priekšmetus, kurus demonstranti varētu izmantot kā improvizētus ieročus.

Greznajās iepirkšanās ielās ap prezidenta rezidenci - Elizejas pili - policija uzslējusi drošības norobežojumus.

Tikai Parīzē vien kārtības uzturēšanai mobilizēti 8000 policistu, kuru rīcībā ir arī bruņumašīnas. Tikmēr visā Francijā par drošību gādās 89 000 kārtības sargu.

Policija Parīzē jau aizturējusi 278 cilvēkus. 

Televīzijā pārraidītos kadros redzams, ka pie Triumfa arkas, kas cieta jau pagājušās nedēļās grautiņos, jau atkal sākuši pulcēties protestētāji.

Sabiedriskā raidorganizācija FranceInfo ziņo, ka 32 no aizturētajiem nogādāti policijas iecirkņos nopratināšanai.

Policija to nav apstiprinājusi, taču norādījusi, ka daudzi no aizturētajiem tiekot turēti aizdomās par pulcēšanos nolūkā sarīkot vardarbīgas sadursmes, grautiņus un vandālisma aktus.

Tā dēvēto dzelteno vestu kustību sākotnēji izraisīja valdības lēmums paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bet pakāpeniski tā izvērsusies daudz plašākos protestos, atspoguļojot vispārējo sabiedrības neapmierinātību ar Makrona politiku.

Piekāpjoties protestētājiem, valdība atteikusies no ieceres paaugstināt degvielas nodokli, taču tas nav kliedējis ar pieaugošo dzīves dārdzību neapmierināto francūžu niknumu.

Tomēr daļa protestu kustības dalībnieku aicina saglabāt mieru. Daži no "dzelteno vestu" neoficiālajiem līderiem pēc tikšanās ar premjerministru Eduāru Filipu, kas tika sarīkota, cerot pēdējā brīdī mazināt spriedzi, piektdienas vakarā šķita visai samiernieciski noskaņoti.

Tomēr protestu kustība, kas veidojusies stihiski, nav hierarhiski organizēta un nepakļaujas kādiem formāliem vadoņiem. Turklāt tā piesaistījusi arī dažādu politisko nokrāsu ekstrēmistu, kas tikai gaida iemeslu, lai iesaistītos sadursmēs ar policiju.

Tikmēr pats Makrons pēdējo dienu laikā publikā bijis nemanāms, atstājot premjera un valdības ziņā mēģinājumus vienoties ar protestētājiem.

Kopš protestu sākuma 17. novembrī, kad sākās "dzelteno vestu" protesti, sadursmēs ar policiju vai negadījumos, kas ar tiem saistīti, dzīvību zaudējuši jau četri cilvēki, bet vairāki simti ievainoti.

Tikmēr tā dēvētā "dzelteno vestu" kustība sākusi no Francijas izplatīties arī uz kaimiņvalstīm, un demonstrācijas sestdien gaidāmas arī Beļģijā un Nīderlandē.

Vairāki simti policistu ir mobilizēti kārtības uzturēšanai Briselē, kur sadursmes notika jau pagājušajā sestdienā, kad tika aizturēti vairāk nekā 70 cilvēki.

Vairāki mītiņi paredzēti pie Eiropas Savienības (ES) iestādēm, kas sestdien ir slēgtas.

Citas protesta akcijas varētu notikt pilsētas centrā.

Tajā pašā laikā uz "miermīlīgiem protestiem" Amsterdamā un Roterdamā aicina arī nīderlandiešu "pretošanās laikraksta" redaktors Jāns Dijkgrāfs.