/nginx/o/2018/12/08/11638866t1h81f5.jpg)
Ugunsdrošība daudzdzīvokļu ēkās ir iedzīvotāju kolektīvā atbildība, un, pienācīgi neparūpējoties par ugunsdrošību savā dzīvoklī, iedzīvotāji riskam pakļauj arī līdzcilvēkus, intervijā Rietumu radio norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Kurzemes reģiona komandiera vietnieks ugunsdrošības uzraudzības jautājumos Mursals Kerimovs.
Kā skaidroja Kerimovs, ja ēkas piektajā stāvā izceļas ugunsgrēks, un, ugunsdzēsēju brigādei ierodoties, tas ir jau izplatījies, dzēšanas darbos tiks izmantots tik liels ūdens daudzums, ka arī 1. stāvā sienas būs noplūdušas.
"Ceturtā stāva dzīvoklī ūdens būs līdz ceļiem," sacīja Kerimovs.
Kerimovs uzsvēra, ka ugunsgrēks ir rezultāts, un iedzīvotājiem ir nepieciešams gan periodiski pārbaudīt elektroinstalāciju tehnisko stāvokli, gan uzstādīt dūmu detektorus, lai sadūmojums un degšana tiktu savlaicīgi konstatēta.
"Ugunsgrēka ātrāka atklāšana un paziņošana samazina upurus un zaudējumus - laikus uzzinājām par ugunsgrēku, laikus pametām telpas, laikus piezvanījām ugunsdzēsējiem," sacīja Kerimovs, uzsverot, ka cilvēks miegā var nesajust piedūmojumu, kamēr dūmu detektora signāla stiprums ir pietiekami spēcīgs, lai pamodinātu jebkuru.
Kā norādīja eksperts, optimāli būtu dūmu detektorus uzstādīt katrā telpā, taču, ja tik daudz uzriez iegādāties nav iespējams, detektorus vajadzētu uzstādīt vismaz tajās vietās, kur savienojas vairākas telpas, piemēram, koridorā, kā arī virtuvē, kas ir visbīstamākā vieta.
Kā ziņots, no 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos obligāti būs jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem.
