Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, dodot partijām laiku sarunām

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, aģentūra LETA uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

"Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam," uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

Neraugoties uz partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) oficiālo nostāju, ticamākais kandidāts Ministru prezidenta amatam, kas varētu gūt arī vismaz neliela vairākuma atbalstu, ir politiķis Krišjānis Kariņš (JV), iepriekš vēstīja LETA.

Vairākas partijas sarunā ar Valsts prezidentu paudušas, ka varētu izvērtēt Kariņa kandidatūru. Prezidents esot vaicājis arī par bezpartejisku premjera kandidatūru, tomēr partiju vairākums šādu ideju neatbalsta.

Savukārt JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis norādījis, ka vispirms jādod iespēja izveidot valdību lielākām frakcijām. Ja valstī būs politiskā krīze, un citas lielākas partijas nespēs izveidot valdību vai tām nebūs atbilstoša kandidāta, tad JV var šo darbu paveikt, sacīja Latkovskis, uzsverot, ka pašlaik Latvijā nav politiskās krīzes.

Neoficiāli tiek pausts, ka koalīcijas kodolu sākotnēji varētu veidot AP Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī JV. Šīm partijām parlamentā ir 50 balsu. Atkarībā no tālākām sarunām un arī JKP "sarkanajām līnijām" pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), varētu būt runa arī par ZZS iesaisti un kādām "KPV LV" balsīm.

Pagaidām neesot vienošanās par atbildības jomu sadalījumu topošajā valdībā. Izskanējis, ka no JV tiekot saņemti pretrunīgi signāli par to, cik reāla būtu Kariņa kandidatūra premjera amatam.

Valsts prezidents otrdien tikās ar Saeimas frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam. Tikšanās notika dienu pēc tam, kad Vējonis atsauca "KPV LV" pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam, secinot, ka viņam nav vairākuma atbalsta.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu