Rimšēviča lietā viens no iesaistītajiem sācis liecināt; iespējams, liecinātājs ir pats Rimšēvičs
Papildināts

Ilmārs Rimšēvičs.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas krimināllietā viens no apsūdzētajiem pēc apsūdzības izsniegšanas ir mainījis taktiku un sācis liecināt, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūrā.

Lietā apsūdzēts Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, taču prokuratūra aģentūrai LETA neatklāj, kurš apsūdzētais liecina. Rimšēvičs līdz šim publiski noliedzis savu vainu inkriminētajā noziegumā.

Savukārt LTV uz savā rīcībā esošo informāciju vēsta, ka liecināt sācis pats Rimšēvičs.

Prokurore Viorika Jirgena ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Aigas Eidukas starpniecību informēja, ka lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, tāpēc par šī kriminālprocesa virzību šogad nav iespējams izlemt.

Jirgena norādīja, ka viens no šajā kriminālprocesā apsūdzētajiem sākotnēji - proti, laikā, kad izmeklēšanas darbības kā procesa virzītājs veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) - bija izvēlējies izmantot savas tiesības neliecināt. Ņemot vērā minēto, pēc apsūdzību izsniegšanas prokurore Jirgena pieļāva, ka līdz 2018. gada beigām viņa varēs izlemt par šī kriminālprocesa virzību.

Jirgena skaidroja, ka pēc apsūdzības izsniegšanas iepriekš minētais apsūdzētais savu aizstāvības taktiku mainījis un patlaban liecina par visiem lietā noskaidrojamiem apstākļiem.

Ņemot vērā, ka apsūdzētā pratināšana vēl nav pabeigta, kā arī jāveic citas izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar apsūdzētā sniegto liecību ticamības pārbaudi, plašāki komentāri šobrīd netiek sniegti.

Kā ziņots, Rimšēvičs un Martinsons patlaban ir apsūdzētā statusā kriminālprocesā, kas atrodas Ģenerālprokuratūrā un kuru iepriekš izmeklēja KNAB. Šovasar Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Uz augšu