Uzņēmēju organizācijas aicina vēl nevirzīt depozīta sistēmas ieviešanu

Tukšās plastmasas pudeles. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas uzņēmēju organizācijas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vēstulē aicina neskatīt likumprojektus, kas paredz depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, aģentūru LETA informēja organizācijās.

Šādu aicinājumu paudušas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Alus darītāju savienība (LADS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) un Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Organizācijas uztrauc, ka pirms tam nav veikts visaptverošs izvērtējums, kā sistēmas ieviešana ietekmēs Latvijas ekonomiku un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

"Asociācijas jau iepriekš ir paudušas iebildumus par virzīto likumprojektu saturu, norādot uz ļoti konkrētiem riskiem projekta ieviešanas un īstenošanas procesā. Saeimā iesniegtie un pirmajā lasījumā apstiprinātie likumprojekti ir sagatavoti pretrunīgi, juridiski nekorekti, neattēlojot sistēmas pamatprincipus, kā arī nesniedz precīzu priekšstatu par izvēlētās depozīta sistēmas modeļa izveidi un tās dalībnieku savstarpējām attiecībām," norāda vēstules autori, uzsverot, ka uzņēmēju organizāciju viedokļi šo likumprojektu izstrādē nav ņemti vērā.

Vēstulē atkārtoti vērsta parlamenta deputātu uzmanība tam, ka ir nepieciešams izvērtēt konkrētās sistēmas efektivitāti, izmaksas un ietekmi uz tautsaimniecību, pirms vispār lemt tās ieviešanu Latvijā.

Šāds visaptverošs pētījums līdz šim nav veikts un visi līdzšinējie lēmumi balstīti vispārīgos pieņēmumos, nevis konkrētos un argumentētos aprēķinos.

Uzņēmēju organizācijās norāda, ka, ņemot vērā visas neskaidrības ar depozīta sistēmas ieviešanas procesu un nepilnības izstrādātajos likumprojektos, jaunievēlētā parlamenta deputātiem jārīkojas Latvijas iedzīvotāju interesēs un nav jāvirza Saeimā uz tālāko izskatīšanu grozījumus Iepakojuma likumā un grozījumus Dabas resursa nodokļa likumā.

Tikmēr atbildīgās komisijas deputātiem ir jāuzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot visaptverošus un datos pamatotus aprēķinus par depozīta sistēmas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un konkrētu finansiālo ietekmi uz visām iesaistītajām pusēm, tostarp, arī mājsaimniecību izdevumiem, un iepazīstināt ar tiem industriju.

Jau ziņots, ka Saeima 25. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017. gada decembrī, kas paredz esošajai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmai papildus ieviest arī obligātu depozīta sistēmu atkārtoti un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.

Šā gada 4. jūlijā atkārtoti precizētie likumprojekti iesniegti izskatīšanai valdībā, taču līdz šim to tālāka virzība Ministru kabinetā nav notikusi, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudusi nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kuras deputāti šos likumprojektus iesnieguši Saeimā kā parlamentāriešu iniciatīvu.

Iepakojumu depozītu sistēmu Latvijā plānots piemērot ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, kā arī dzērienu ar zemu alkohola saturu PET, stikla un metāla iepakojumam Latvijā. Iecerēts, ka nacionālā līmeņa operatoru veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas, organizējot iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un operatoriem būs noslēgti līgumi ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību.

Depozīta sistēmas operatora ekonomiskās darbības rezultātā radīsies ieņēmumi no ražotāju/tirgotāju maksas, nepieprasītā/neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu, kā arī peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas. Vienlaikus depozīta sistēmas operatoram radīsies arī izdevumi no izmaksātās atlīdzības tirgotājiem, izmaksām par atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanu, loģistiku un pieņemšanas automātiem un citu aprīkojumu.

Tāpat vēstīts, ka depozīta sistēma ieviešanas process uzsākts, pamatojoties uz vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesnieguma.

Uz augšu