Īpašā uzdevumu ministra demogrāfijas jautājumos posteņa izveide ar nelielu administratīvo aparātu būtu noderīga, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda demogrāfs Ilmārs Mežs.
Demogrāfs atbalsta ideju par demogrāfijas lietu ministra posteņa izveidi (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien rosināja izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos.
Mežs uzskata, ka šāda amata izveide nāktu par labu demogrāfijas jautājumu risināšanai, jo esot jābūt vismaz vienam ministram, kas "stāv un krīt" par ģimeņu politiku, savukārt Labklājības ministrijas (LM) lielajā atbildību klāstā demogrāfijas jautājumu risināšanu esot aizēnojušas citas problēmas, piemēram, pensiju jautājumi.
"Šāda bērnu un ģimenes lietu ministrija ar nelielu administratīvo aparātu būtībā būtu tas, kas jau tagad eksistē LM attiecīgajā departamentā. Tādēļ jaunas varbūt būtu tikai dažas amatpersonas. Šāds veidojums nebūtu birokrātisks jauns veidojums," uzskata demogrāfs.
Mežs domā, ka atsevišķs ministrs palīdzētu šo jautājumu katrā valdības sēdē izcelt kā prioritāti, jo vairākus gadus šo jautājumu bijusi nepieciešamība "uzspiest no ārpuses". Viņš pauda cerību, ka šāda iespējama amata izveide ļaus uzlabot valsts politiku demogrāfijas jautājumos.
Komentējot to, kurš šādu ministra amatu varētu ieņemt, Mežs izteicās, ka būtu iespējams atrast daudz labu kandidātu - piemērots šādam amatam esot "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimā nepārvēlētais politiķis Imants Parādnieks, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns (VL-TB/LNNK) un arī politiķe Elīna Treija (VL-TB/LNNK).
Jau vēstīts, ka, skaidrojot īpašo uzdevuma ministra amata izveidi, Kariņš norādīja, ka tas pievērstu visas valdības uzmanību demogrāfijas jautājumiem. Viņš skaidroja, ka, piemēram, drošība un tiesiskums ir būtiska, tāpēc atbildīgie ministri būtu arī premjera biedri.
Kariņš šodien arī rosināja valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas.
Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai, 19.decembrim, grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" (AP) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.
Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī ZZS. Ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki - JKP, AP un arī "KPV LV".
Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.
Kariņš piedāvā, ka "Jaunā Vienotība" (JV) varētu vadīt arī Finanšu ministriju (FM) un Ārlietu ministriju. Kariņš norādīja, ka ārlietu ministra amatā vēlētos redzēt pašreizējo ministru Edgaru Rinkēviču (JV). Viņš piebilda, ka JV vēl nav apspriedusi ministru amatu kandidātus, tāpēc nenosauca, kurš varētu vadīt FM.
"Attīstībai/Par!" piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatus.
JKP varētu vadīt Tieslietu ministriju (TM), Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet "KPV LV" - Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju.
VL-TB/LNNK varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos. Iepriekš tika izskanējis, ka katrai no partijām varētu pienākties vienāds amatu skaits, tostarp arī Saeimas priekšsēdētāja postenis, kuru ieņem VL-TB/LNNK politiķe Ināra Mūrniece, tiktu ieskaitīts kā viens amats, sekojoši pēc sākotnējās shēmas VL-TB/LNNK pienāktos tikai divas vietas valdībā.