Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ir pamatots nevis ar tiesiskiem, bet politiskiem apsvērumiem un satur daudz apgalvojumu, kas netiek pamatoti ar konkrētiem faktiem, tāpēc ir vērtējams kā apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) politiskais šovs, uzskata Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
Kā uzsver Ušakova pārstāvji, likumprojekta anotācijā norādīts, ka, "gatavojot likumprojektu, tika vērtēts, ka gan par Rīgas domes darbu kopumā, gan arī par atsevišķu pašvaldības amatpersonu darbību ministrijā saņemti daudzi privātpersonu un domes deputātu iesniegumi, kuros norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem". Tomēr turpmākais likuma anotācijas teksts nesaturot nekādu konkrētu informāciju, kas apstiprinātu un pierādītu šādu pārkāpumu esamību.
Kā uzsver Ušakova birojs, likuma "Par pašvaldībām" 49.panta pirmā daļa nosaka, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu darbību ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. "Šīs pilnvaras ministrs ir izmantojis vienu reizi attiecībā uz domes grozījumiem pašvaldības nolikumā. Pēc minētā rīkojuma dome izdarīja izmaiņas, novēršot ministra rīkojumā norādītos trūkumus. Izņemot šo gadījumu, likumprojekta anotācijā nav norādīts neviens cits domes pieņemts nelikumīgs lēmums vai izdoti nelikumīgi saistošie noteikumi. Ja tādi būtu bijuši, ministram būtu bijis jārīkojas atbilstoši likumā noteiktajam," skaidro Ušakovs.
Politiķis pauž, ka notācijā minētajiem pārmetumiem, ka Rīgas dome nav nodrošinājusi labu pārvaldību SIA "Rīgas satiksme" (RS) un nav pienācīgi pildījusi vairākas likuma "Par pašvaldībām" prasības, jābūt pamatotiem ar konkrētiem faktiem, nevis atsaucēm uz plašsaziņas līdzekļos publicētiem viedokļiem un vārdos neminētu Rīgas domes deputātu iesniegumiem.
Ušakova ieskatā, no anotācijas nevar secināt, kādā veidā Rīgas dome atkārtoti nav pildījusi vai ir pārkāpusi Satversmi, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, kā arī nav minētas konkrētas pārkāptās tiesību normas. "Vispārīga norāde uz normatīvo aktu un valsts pārvaldes principu pārkāpšanu nevar būt par pietiekamu pamatojumu likumīgi ievēlētas pašvaldības domes atlaišanai," uzskata mērs.
"Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pamats apgalvot, ka likumprojekta tapšanas patiesie motīvi ir vēlme politiski izrēķināties ar Rīgas domes koalīcijas partijām, ko apliecina fakts, ka likumprojekts sagatavots tieši pēc 15. decembrī notikušā partijas nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK kongresa," pauž Ušakovs, norādot, ka "notiekošais ir nacionālās apvienības politiskais šovs, likumprojekta teksts ir juridiski nepamatots un tas ir sagatavots pa nakti pēc partijas kongresa norādījuma".
Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurā atrunāts arī domes turpmākais darbs tās atlaišanas gadījumā.
Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz vairākiem konstatētiem likuma pārkāpumiem pašvaldības darbā, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot izvērtējusi domes atbildību "Rīgas satiksmes" (RS) lietā, un, izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā arī līdz šim konstatētie pārkāpumi, nepilnības un bezdarbība pašvaldības darba procesos, tai skaitā attiecībā uz RS.
Izstrādātajā likumprojektā teikts, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi. Līdz ar likuma pieņemšanu Saeimā Rīgas dome tiktu atlaista un tās vietā tiktu iecelta pagaidu administrācija.
Par tās vadītāju tiktu iecelts VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš, bet kā administrācijas locekļi darbotos VARAM pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls, VARAM ministra padomnieks Dainis Rijkuris, kā arī Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Satiksmes ministrijas deleģētie pārstāvji.
Pagaidu administrācijas uzdevums būtu nodrošināt domes funkcijas un pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību.
Domes atlaišanas gadījumā jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiktu 2019. gada 25. maijā. Jaunievēlētā dome darbotos līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāktu kārtējās vēlēšanās ievēlētā Rīgas dome, kas plānotas 2021. gadā.
