Saeima pieņem likuma izmaiņas par solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā

Saeimas sēde.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Saeima ceturtdien, 20. decembrī, pirmajā lasījumā un vēlāk arī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā.

Šo likumprojektu atbalstīja 90 deputāti, neviens nebija pret vai atturējies.

Iepriekš tika piedāvāts likmi noteikt 35,09% apmērā, tomēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ atbalstīja likuma grozījumu redakciju, paredzot atteikties no iepriekš piedāvātās idejas daļu solidaritātes nodokļa novirzīt pensiju plāniem.

Atšķirībā no iepriekš piedāvātā, no likuma grozījumiem izslēgts priekšlikums sešus procentpunktus novirzīt valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, kā arī četrus procentpunktus privāto pensiju fondu pensiju plāniem.

Tādējādi jaunā likuma redakcija paredz, ka solidaritātes nodoklis būs 25,5%, no kura viens procentpunkts tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju speciālajā budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē.

Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktā, solidaritātes nodokļa likme 25,5% apmērā ir kompromisa variants, turklāt tam ir neitrāla fiskāla ietekme.

Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā tika izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu.

Pērn Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantu.

Šā gada 12. decembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma nevirzīt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, atstājot šo jautājumu jaunās valdības ziņā. Tomēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šonedēļ lūdza minētos likuma grozījumus tomēr skatīt.

Iepriekš Reizniece-Ozola norādīja, ka, nepieņemot likuma grozījumus, no 1. janvāra 3900 cilvēku ar ikmēneša ieņēmumiem virs 6000 eiro nemaksās solidaritātes nodokli. Politiķe arī vērsa uzmanību uz šī nodokļa fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Finanšu ministrijas (FM) aplēses liecina, ka nākamgad solidaritātes nodokļa ienākumi prognozēti 60,29 miljonu eiro apmērā.

Uz augšu