Tētis ir tikai labs bonuss. Biedrības "Tēvi" valdes priekšsēdētāja Elīna Kļaviņa par skumjo situāciju ģimenēs (4)

Elīna Kļaviņa stāsta: "Biedrība dzima pirms četriem gadiem no mediju aģentūras Inspired sadarbības ar Centru Dardedze sociālās kampaņas Būt tēvam – tā ir māksla! organizēšanā. Bija skaidrs, ka Latvijā ir vieta organizācijai, kas rūpējas par tēva lomu ģimenēs, veicot pētījumus, veidojot pakalpojumus un mainot sabiedrisko domu."

"2016. gadā izpētījām, kāda ir tēva loma ģimenēs Latvijā. Šajā pētījumā galvenais secinājums bija par ģimenes modeli, kādu mēs to visi redzam. Atklājās, ka ģimene tiek uztverta kā mammas un bērnu savienība, bet tētis ir tikai labs bonuss. Tas atklājas vārdos un darbos. Par bērnu labāk zinās māte, viņa to labāk izjutīs, attiecīgi arī visi pienākumi, kas saistīti ar bērnu, būs uz sievietes pleciem. Ja ģimenē ir tēvs un viņš ir lielisks tēvs, tad viņš palīdz sievietei audzināt viņas bērnu. Tēvi mēdz teikt: “Es ļoti iesaistos, es palīdzu savai sieviņai, aizvedu bērnu uz dārziņu!” Labā ziņa, ka tēva loma ir mainījusies laika gaitā un tēti, kuri palīdz, ir aizvien vairāk un vairāk. Taču arī tēva iesaiste var notikt līdzvērtīgā iesaistē, kā to dara māte. Tā, ka abi ir līdzatbildīgi. Abiem vecākiem katram savā veidā ir milzu ietekme uz bērna dzīvi, lai kādas būtu vai nebūtu attiecības," uzsver Elīna.

» 147 stundas skrējiena un brīnišķīga sajūta. Toms Grēviņš par tēva lomu un labdarību

"2017. gadā veicām nākamo pētījumu - par šķirtajiem tēviem. 2016. gada pētījuma izstrādē atklājās dažas nianses, kuras vēlējāmies pārbaudīt. Diemžēl tās apstiprinājās. Pēc šķiršanās, ja notiek tiesas process par to, kurš un cik dabūs bērnus, tad tēviem piešķir 13% gada laika. Pēc pētījuma prezentācijas es saņēmu ļoti daudz atsauksmju no tēviem, kuri ir šādā situācijā. Viņi vēlētos pavadīt ar bērniem vairāk laika, bet viņiem tas tiek liegts. Un visbiežāk ne jau tādēļ, ka viņi būtu vardarbīgi vai kā citādāk nederīgi. Sievietei uz bērniem ir priekšroka. Es domāju, ka situācija būtu citādāka, ja mātes un tēvus sabiedrība redzētu kā līdzvērtīgus partnerus bērna audzināšanā. Ziemeļvalstīs pēc šķiršanās bērns pavada laiku gan pie tēva, gan pie mātes lielākoties attiecībā 50 pret 50. Zviedrijā pat ir noteikums, ka tēvam un mātei pēc šķiršanās vēlams dzīvot netālu, lai bērna dzīve pēc iespējas nemainītos. Tas, protams, prasa zināmu emocionālu briedumu no šķirtajiem partneriem."

Elīna Kļaviņa turpina atklāt faktus: "Pēc 2017. gada, ņemot par piemēru Somijas pieredzi darbā ar šķirtajiem tēviem, uzsākām šķirto tēvu atbalsta grupas. Šogad psihoterapeits Gints Polis tās novadījis divas reizes – unikāla pieredze Latvijā. Nākamgad noteikti turpināsim, jo tēvi pēc šīm 10 atbalsta sesijām grupā atzīst, ka mazinājušās spēcīgas emocijas, tādēļ iespējams arī problēmām pieiet ar skaidrāku galvu.

Tāpat šogad sākām bērna emocionālās audzināšanas (BEA) grupas tēviem Laura Bokiša vadībā. Nekas jauns Latvijā, bet mēs aicinājām pieteikties tētus, biežāk šīs grupas Latvijā apmeklē mātes. No vasaras sākuma līdz šim brīdim esam noorganizējuši jau sešas grupas, nāk, protams, arī mammas, bet procentuāli kopumā grupās bijuši 90% vīrieši. Tāpat arī ir tēvu grupas Tēvi ir svarīgi!, kuras esam pārņēmuši no Centra Dardedze.

Nākamgad plānojam turpināt darbu grupās, bet būsim arī sabiedriski aktīvi, gan aktualizējot tēva lomu sarunu festivālā LAMPA, gan organizējot starptautisku konferenci."

Atklājot tēva loma bērnu audzināšanā, Elīna atklāj: "Tēva loma bērnu audzināšanā ir būt skolotājam, robežu noteicējam, rotaļu biedram un aprūpētājam. Tēvi arī ir spējīgi būt jūtīgi, iejūtīgi un rūpēties par bērniem. Ja tēvs ir ģimenē, tad bērns viņu kopēs tāpat kā mammu, bet bieži tieši tādēļ, ka mamma bērnam ir sākumā daudz tuvāka, tad tēti kopēt ir pat vēl interesantāk. Tādēļ tēva loma ir liela. To pierāda pētījumi par tēva nozīmi bērna vārdu krājuma veidošanās procesā. Ja tēvs lasa grāmatas, tad kaut kā tas vairāk stimulē jaunu neironu savienojumu rašanos bērna smadzenēs."

"Tēva lomai un tam cik tēvs ir iesaistīts bērna audzināšanā ir saistība ar bērna veselības rādītājiem, mācību sasniegumiem, pašapziņu," viņa uzskata. "Interesanti, ka lielāka tēva iesaiste bērna audzināšanā ietekmē sievietes veselību un spēju veiksmīgāk rūpēties par bērnu. Un vēl interesantāk – tēva iesaiste bērna audzināšanā ietekmē arī paša vīrieša veselību, viņi dzīvo ilgāk, vieglāk atbrīvojas no atkarībām, mazāk iekuļas dažādās nepatikšanās un ir veiksmīgāki darbā."

"Kā jau minēju sākumā, tēvi mūsdienās aizvien vairāk iesaistās bērnu audzināšanā. Ļoti daudzi tēvi atzīst, ka grib būt labāki, tuvāki saviem bērniem, nekā viņu tēvi. Problēmas rodas, jo ir grūti bērnu audzināšanā būt tādām (problēmām), ko tu nekad neesi pieredzējis pats savā bērnībā. Ir jānomainās paaudzēm, mums ir jāpieliek pūles, lai mūsu bērniem un mazbērniem jau būtu vieglāk.

Biedrības Tēvi uzstādījums ir, ka tēviem un mātēm bērnu audzināšanai būtu jāvelta vienlīdz daudz laika, t.i., katram puse (50 pret 50). Lai to īstenotu, vīriešiem būtu nepieciešams samazināt laiku, ko viņi pavada darbā, un sievietēm samazināt laiku, ko viņas velta neapmaksātajam darbam (mājsaimniecībai un bērnkopībai). Atbildot uz jautājumu, vai varētu vairāk – jā, pilnīgi noteikti! Bet vispirms es laikam aicinātu tomēr nevis pavadīt vairāk laika, bet pievērst uzmanību tam, cik klātesoši mēs esam bērniem kaut vai atvēlētajās piecās minūtēs. Cik bieži tu ieskaties saviem bērniem acīs? Cik bieži tu viņus samīļo? Cik bieži tu esi blakus un klausies, nevis komandē un pamāci?"

Lielākie izaicinājumi, ar kuriem bērnu audzināšanā tēviem jātiek galā, Elīnasprāt: "Ar savām emocijām, savaldību, tieksmi kontrolēt. Vēl noteikti arī laiks, nogurums, taču tas nav specifiski tēviem. Arī mamma, kurai pēc darba jāizdomā un jāpagatavo vakariņas, jāmazgā veļa vai jārūpējas, lai uz rītdienas ludziņu gatavs tērps bērndārzniekam, saskaras ar laika trūkumu, lai pabūtu kopā, paspēlētos ar bērniem."

"Bērnu emocionālās audzināšanas grupās tēvi atklāj, ka ir grūti saprast, kurā brīdī un cik stingram jābūt, tādēļ iespējams, ka bērni mēdz tik sodīti nesamērīgi ar nodarījumu. Šī ir situācija, ko mēs vispār vēlētos mainīt, jo mums visiem beidzot ir jāsaprot, ka bērna uzvedība  liecina tikai par to, cik apmierinātas vai nepamierinātas ir viņa fiziskās un emocionālās vajadzības," viņa uzskata.

Pētījums par pamatu šogad Dod 5 akcijai - Latvijas sabiedrībā tēvs aizvien tiek uztverts kā atbalsta sniedzējs ģimenei, kamēr māte ir ģimenes centrālais spēks. Elīna Kļaviņa uzskata sekojoši:

"Tas ir tas, ko minēju sākumā. Es domāju, ka tā ir patiesība. Tēvi, kas nākuši uz mūsu nodarbībām, arī citi, ar kuriem šo modeli esmu pārrunājusi, piekrīt. Par bērniem atbildīga, zinoša, jūtīga ir māte. Ārsti, bērnudārza audzinātāji, skolotāji vēl joprojām tieši mātes uztver kā galvenās atbildīgās. Bieži pat ir tā, ka mammas mēdz vien informēt tēvus par to, kādā skolā un kādus pulciņus bērns apmeklēs.

Bērnudārza Whatsapp grupās tēvus informē, ka viņi drīkst izrakstīties no grupas, ja viņus šis neinteresē (reāls piemērs no šī mācību gada sākuma kādā no Rīgas bērnudārza grupiņām). Ja tēvs aizved bērnu pie ārsta, tad ārsts raksta zīmīti mammai, lai tētis neaizmirst, jo viņš nebūs tas, kas bērnam dos zāles. Es zinu, ka būs arī daudzi, kuri teiks, ka viņiem tā nav, bet vēl joprojām šī nevienlīdzība ir realitāte.

Es domāju, ka risinājums ir redzēt abus vecākus vienā komandā no brīža, kad bērns ir ieņemts. Tā ir arī ārstu atbildība uzaicināt topošo tēti uz grūtniecībā paredzētajām ārsta vizītēm. Vai zinājāt, ka tēva zināšanas par sievietes veselību grūtniecībā samazina sieviešu mirstību pēc dzemdībām? Latvija diemžēl ieņem traģisko pirmo vietu Eiropas Savienībā jauno māmiņu un jaundzimušo mirstībā, bet jaunajā mātes un bērna veselības plānā nākamajiem diviem gadiem par tēviem nav minēts neviens vārds!"

Elīna Kļaviņa atklāj, cik aktuāla ir šī gada Dod Pieci tēma:

"Šī gada Dod Pieci tēma personīgi man ir sapņu piepildījums, viss uz ko esmu cerējusi pēdējo piecu gadu laikā. Mēs beidzot runājam par pašu sākumu. Valsts līmenī ir jābūt vienotai izpratnei, kas ir nepieciešams bērnam ne tikai fiziskajā, bet arī emocionālajā līmenī. Vienota mācību programma, atbalsta sistēma, kas balstīta jaunākajos zinātnes atklājumos par bērna fizisko un smadzeņu attīstību, palīdzētu vecākiem veidot ikdienu ar zīdaini un pēc tam ar mazuli, bērnudārznieku, skolēnu un pusaudzi daudz priekpilnāku, mierīgāku.

Pats sākums, kad bērns ir nupat dzimis ir pats svarīgākais, te mums kā sabiedrībai nepieciešams sniegt vislielāko atbalstu mammai, tētim, lai jau pēc tam jaundzimušais cilvēks saņemtu pašu labāko aprūpi. Un beidzot mēs runājam ļoti skaļi par bērna emocionālajām vajadzībām, kuras nedrīkst tik atrautas no fiziskajām.

Domāju, ka šī gada Dod Pieci maratons ir ļoti drosmīgs solis. Dažādas organizācijas, speciālisti par šo ir domājuši, cerējuši gadiem. Daudz jau tiek darīts, bet līdz šim nav izdevies sabiedrībā iezvanīt, cik nozīmīgs ir katra cilvēka dzīves sākums, un cik daudz mēs patiesībā tur varam darīt, mainīt, atbalstīt, lai pēc tam nebūtu jāiegulda vēl daudz vairāk cīņā ar sekām."

Elīna stāsta, ko viņai pašai nozīmē piedalīties labdarības akcijā un vispār nodarboties ar labdarību:

"Ar labdarību esmu nodarbojusies no agras bērnības, kad ar ģimeni devāmies uz bērnu namu, lai sniegtu muzikālus priekšnesumus. Pēc tam daudz esmu iesaistījusies dažādās aktivitātēs. Ziedojam naudu, lietas, kas bērniem palikušas par mazu. Es uzskatu, ka mums ir jārūpējas par tiem, kuriem ir grūtāk, lai visa sabiedrība varētu virzīties uz priekšu, jo mēs būsim tik stipri, cik stiprs ir mūsu vājākais posms. Es to attiecinu arī uz katra cilvēka potenciālu – dzīves grūtākajos brīžos mēs nevis būsim tik stipri, cik iedomājamies, ka varam būt, bet gan tikai tik stipri, cik stiprs būs mūsu emocionālais pamats. Tādēļ tik grūti aptvert šī gada Dod Pieci labdarības mērķi, jo tas nebūs ātrs rezultāts – mēs šobrīd rūpējamies par to, lai stiprinātu nākotnes Latvijas iedzīvotāju spēku, pašapziņu un spēju tikt galā ar straujām pārmaiņām, kas neizbēgami sagaida mūsu bērnus un mazbērnus!"