Pasaulē Jaunais gads tiek sagaidīts ar svētku salūtu un svinībām, tā atzīmējot aizvadīta gada pārēju uz jauno. Tā sākums tiek datēts ar pirmo janvāri, bet, kāpēc? Vienmēr tas tā nav bijis.
Kādēļ Jaunais gads tiek svinēts 1. janvārī? (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jāatgriežas vairāk nekā 2000 gadus senā pagātnē, lai noskaidrotu mūsu pašreizējā kalendāra izcelsmi un to, kā tas Eiropā gadsimtu gaitā mainījās.
Pirmais bija Jūlija kalendārs - reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars, pamatojoties uz laiku, kāds Zemei nepieciešams, lai veiktu pilnu riņķi ap Sauli.
Kā skaidro Kila Observatorijas direktors Van Lūns: "365 dienās, rupji rēķinot, Zeme ir veikusi vienu pilnu apli ap sauli, taču to nav iespējams izteikt konkrētā dienu skaitā, "garo" un "īso" gadu dēļ."
Pēc tam, kad klajā ar savu kalendāru nāca Cēzars, viņam bija jāizlemj, kad tieši gads sāksies. Janvāris Romiešiem ir īpašs mēnesis, jo ticis nosaukts par godu dievam Janus.
Birmingemas Universitātes profesore Diana Spensera skaidro, ka dievs Janus īpaši izceļas ar divām sejām, kura katra lūkojas savā virzienā. Tātad, gan atskatoties, gan lūkojoties uz priekšu. Tas sakrīt ar laiku, kad Eiropā dienas kļūst garākas pēc ziemas saulgriežiem.
Romas spēkam pieaugot, pieauga arī Cēzara izveidotā kalendāra popularitāte. Tomēr līdz ar Kristietības ietekmi viduslaikos, to sāka uzskatīt par pārāk pagānisku. Vairākas kristiešu valstis Jauno gadu vēlējas sagaidīt 25. martā, kurā Eņģelis Gabriels parādījās Jaunavai Marijai.
Savukārt 16. gs Svētais Romas pāvests Gregors XIII iepazīstināja ar savā vārdā nosaukto kalendāru, kuru izmantojam arī šodien. Pirmais janvāris tika atjaunots kā Jaungada diena.
Taču Anglija, protestējot, turpināja izmantot 25. martu līdz pat 1752. gadam, kad parlaments pieņēma lēmumu tai apvienoties ar lielāko daļu Eiropas.
Mūsdienās vairums pasaules valstu izmanto Gregora kalendāru, kas ir iemesls tam, kādēļ svētku salūts notiek tieši 1. janvārī katru gadu.