Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" publicētie dati par 2017. gadu.
Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholam tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu ES (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas iedzīvotāji pērn alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,9% no kopējiem izdevumiem jeb 781,4 miljonus eiro. Lielāks īpatsvars vien bijis Igaunijā, kuras iedzīvotāji tērējuši 5,2% no izdevumiem jeb 622,3 miljonus eiro, bet Lietuvas iedzīvotāji tērējuši 4% no izdevumiem, kas ir 1,064 miljardi eiro.
Baltijas valstīm seko Polija (3,5% no kopējiem iedzīvotāju izdevumiem), Čehija (3,3%), Ungārija (3%), Somija (2,8%), Rumānija (2,7%), kā arī Luksemburga un Slovākija (abās valstīs 2,5%).
Savukārt procentuāli no izdevumiem alkoholam vismazāk tērē iedzīvotāji Spānijā (0,8%), Itālijā un Grieķijā (abās valstīs 0,9%), kā arī Portugālē, Austrijā un Vācijā (visās valstīs 1,4%).
ES dalībvalstīs kopā iedzīvotāji 2017.gadā vidēji tērējuši 1,6% no kopējiem izdevumiem jeb 131,04 miljardus eiro, bet eirozonā - 1,4% jeb 82,9 miljardus eiro.
Dati par Maltu, Horvātiju un Nīderlandi nav pieejami, bet Rumānijas, Portugāles, Kipras, Francijas un Grieķijas dati ir provizoriski.
Ņemot vērā atšķirīgo ienākumu līmeni ES dalībvalstīs, tas, ka alkoholam tiek tērēts lielāks īpatsvars no izdevumiem, var arī nenozīmēt, ka uz vienu valsts iedzīvotāju vidēji ir lielāks alkohola patēriņš nekā citās valstīs.