Vējonis tiksies ar piecu Saeimas frakciju pārstāvjiem

Raimonds Vējonis

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Šodien, 4. janvārī, noslēgsies politisko spēku viedokļu apkopošana par gatavību veidot kopīgu piecu partiju valdību "Jaunās Vienotības" (JV) līdera Krišjāņa Kariņa vadībā, bet īsi pēc tam šo partiju Saeimas frakciju pārstāvji tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

Potenciālie koalīcijas partneri pēc piecu partiju pārstāvju tikšanās jau ceturtdien norādīja, ka "KPV LV" izvirzītās prasības neuzskata par nepārvārāmu šķērsli un ir optimistiski par iespēju tuvākajā laikā vienoties par valdības izveidi.

» Vējonis būtu gatavs nominēt premjera amata kandidātu ar 50 parlamentāriešu atbalstu

Kariņš ceturtdien pauda, ka "KPV LV" prasības nav nekas nepārvārāms, un par tām varētu vienoties. Viņš ir aicinājis visas pārējās partijas līdz šodienas plkst.10 informēt par savu nostāju. Ja partijas panāks vienošanos, tad Kariņš aicinās Valsts prezidentu nominēt viņu premjera amatam.

Vējonis šodien tiksies ar piecu Saeimas frakciju - Jaunās konservatīvās partijas (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par!" (AP), nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un JV pārstāvjiem, liecina Valsts prezidenta darba kārtība.

JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns ceturtdien pēc partiju pārstāvju tikšanās sacīja, ka JKP var piekrist šādas valdības izveidošanai un "KPV LV" prasības uzskata par pieņemamām.

AP pārstāvju sapulce lēmusi atbalstīt Kariņa vadītu valdību un neiebilst partijas "KPV LV" prasībām, aģentūru LETA informēja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

VL-TB/LNNK savu oficiālo atbildi par "KPV LV" izvirzītajām prasībām tās dalībai valdībā Kariņam sniegs līdz šodienas rītam. Kā aģentūru LETA informēja nacionālās apvienības politiķis Gaidis Bērziņš, "KPV LV" prasības tiks izdiskutētas, tomēr būtiskus iebildumus pret tām viņš pagaidām nepauda.

"KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, kā arī pārējie partneri arī pēc ceturtdien kopīgās tikšanās atturējās publiski nosaukt "KPV LV" prasības. Tikmēr aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka partija tās dalībai valdībā izvirzījusi piecas prasības - JV pārstāvi Kariņu virzīt par Ministru prezidentu, "KPV LV" atvēlēt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja amatus, neveidot papildu ministra amatu, kā arī prasības attiecībā uz iesaisti teritoriālās reformas veikšanā. Vienlaikus "KPV LV" politiķis Aldis Gobzems atteicies no vēlmes ieņemt iekšlietu ministra amatu.

Pašlaik Tautsaimniecības komisiju vada Jānis Dūklavs (ZZS). JV politiķa Kariņa valdības piedāvājumā bija iecerēts jauns demogrāfijas lietu ministra amats, kuru būtu varējis ieņemt Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Tagad neoficiāli gan tiek pausts, ka arī VL-TB/LNNK varētu piekrist "KPV LV" nosacījumam neveidot jaunu ministriju, ja demogrāfija arī turpmāk tiktu noteikta kā būtiska valdības prioritāte un Parādnieks turpinātu vadīt Demogrāfijas lietu centru.

Kariņš piektdien norādīja, ka arī tad, ja prezidents viņu nominēs premjera amatam, darbs pie valdības deklarācijas veidošanas, kā arī darbs valdībā un Saeimā būs sarežģīts. Tomēr nekas nenākot "par velti, bez darba," rezumēja politiķis, uzsverot, ka viņa mērķis ir meklēt kopsaucējus.

JV jau iepriekš pauda, ka ārlietu ministra amatu varētu turpināt ieņemt Edgars Rinkēvičs (JV). JV pagaidām vēl nav nosaukusi savu finanšu ministra amata kandidātu, tomēr neoficiāli pausts, ka šim amatam tiek apsvērts Jānis Reirs un Arvils Ašeradens.

AP lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli.

VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu.

Šuplinska līdz iešanai politikā bija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore. Viņa ir ieguvusi filoloģijas doktores grādu. Savukārt Muižniece iepriekš bijusi Daugmales pamatskolas angļu valodas skolotāja. Tieslietu ministra amatam JKP virza partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu - Tāli Linkaitu.

Savukārt partija "KPV LV" iekšlietu ministra amatam virza advokātu Sandi Ģirģenu, kurš kandidēja, bet netika ievēlēts Saeimā, un FM parlamentārā sekretāra postenim partija piedāvā parlamentārieti Ralfu Nemiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam parlamentāriete Ieva Krapāne.

Krapāne pirms ievēlēšanas Saeimā bija lietvede Reģionālajā pašvaldības policijā, bet Šmits ir Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs.

Uz augšu