Par "Gada kukaini 2019" atzīts malārijas ods

Ods. Ilustratīvs attēls

FOTO: SCANPIX

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par "Gada kukaini 2019" ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipennis), aģentūru LETA informēja LEB pārstāvis Voldemārs Spuņģis.

Akcijas "Gada kukainis" mērķis ir informēt par sugas dažādo bioloģiju, kā arī pievērst vērību klimata ietekmei uz jaunu dzēlējodu sugu un to pārnesto slimību ierosinātāju ienākšanu Latvijā.

Spuņģis atzīmēja, ka malārijas odi ir pazīstami visā Pasaulē kā asinssūcēji un malārijas plazmodija pārnesēji cilvēkiem, bet mazāk zināms, ka tie tāpat kā daudzi citi kukaiņi ir arī apputeksnētāji, savukārt kāpuri - ūdeņu attīrītāji.

Pieaugušie odi ir barība sikspārņiem, savukārt kāpuri - zivīm, abiniekiem un ūdens bezmugurkaulniekiem.

Malārijas ods ir dzēlējodu dzimtas "Culicidae" pārstāvis. To no citām sugām var atšķirt pēc pelēkā ķermeņa krāsojuma, raibajiem spārniem un īpašā sēdēšanas veida ar augsti paceltu vēderu. Kāpuri, atšķirībā no citām dzēlējodu sugām, ūdenī peld paralēli ūdens virsmai, nevis vertikāli tai. Tas tāpēc, ka kāpuriem nav īpašās elpošanas caurulītes - sifona.

Kāpuri elpo atmosfēras gaisu, tāpēc tie var dzīvot arī stipri piesārņotos ūdeņos un tos attīrīt, izēdot baktēriju un sēņu kolonijas, aļģes un vienšūnu dzīvniekus.

Dzēlējodu dzimtā Latvijā pašlaik zināmas 30 sugas.

Malārijas ods esot kā simbols četrām Latvijā zināmajām tuvu radniecīgām malārijas odu sugām, kuras var atšķirt tikai speciālisti.

Galvenās atšķirīgās pazīmes ir tēviņu kopulācijas orgāna morfoloģijā. Savukārt mātītes ir grūtāk atšķiramas, jāskatās zvīņu izvietojums un to krāsojums. Tomēr sugas visdrošāk atšķirt, izmantojot genoma analīzi.

Pieaugušie dzēlējodi barojas divejādi. Mātītēm olu nobriešanai nepieciešamas olbaltumvielas, tāpēc tās ir asinssūcējas, jo asinīs ir daudz olbaltumvielu, kas noderīgas olu veidošanai. Tēviņiem nepieciešama tikai enerģija lidošanai un mātīšu meklēšanai, tāpēc labākais enerģijas avots ir nektārs, kas satur daudz cukuru. Arī mātītes izmanto šo enerģijas avotu un ir apputeksnētājas, ne tikai asinssūcējas.

Spuņģis atzīmēja, ka sabiedrībā pastāv viedoklis, ka asinssūcēji ir liela nelaime - veidojas niezošas pumpas, iespējama slimību ierosinātāju pārnešana.

Pašlaik Latvijā nav dzēlējodu pārnesto slimību ierosinātāju, malārija tika izskausta 1950.-tajos gados.

Taču malārijas odi un citi arī asinssūcēji rūpējas par to, lai uzlabotu mūsu imūnsistēmas darbību, izteicās kukaiņu pētnieks.

"Katrs dzēliens liek darboties organisma imūnsistēmai un izstrādāt nespecifisko reakciju pret svešām olbaltumvielām. Varbūt tieši tāpēc vasarās mēs mazāk slimojam, jo mūsu imūnsistēma spēj nomākt vīrusus un baktērijas? Secinājums varētu būt tāds: jo vairāk kož, jo organisms labāk var pretoties nezināmām infekcijām," izteicās Spuņģis.

Spuņģa vērtējumā, pasiltinoties klimatam, Latvijā var ienākt jaunas dzēlējodu sugas, kuras var pārnest ievērojami vairāk slimību ierosinātāju. Tieši tāpēc dzēlējodus nepieciešams pastiprināti izpētīt.

LEB aicina, sastopot malārijas odu vai jebkuru citu dzēlējodu, to nofotografēt un atsūtīt dabas novērojumu portālam "www.dabasdati.lv", tiesa, nepieciešama ļoti augstas izšķirtspējas bilde, lai noteiktu sugu. Ja tiešām atrasts malārijas ods, speciālists sazināšoties ar foto autoru.

LEB ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. LEB dibināta 1951.gadā. Biedrība katru gadu kopš 1999.gada izvirza Gada kukaini un kopš 2008.gada arī Gada bezmugurkaulnieku ar mērķi izglītot sabiedrību par Latvijas dabu.

Uz augšu