"KPV LV" Kariņam piedāvājusi savus ministru amata kandidātus (6)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
13. Saeimas deputāts Atis Zakatistovs.
13. Saeimas deputāts Atis Zakatistovs. Foto: Edijs Pālens/LETA

Partija "KPV LV" iekšlietu ministra amatam virza advokātu Sandi Ģirģenu (KPV LV), ekonomikas ministra amata deputātu Didzi Šmitu, bet labklājības ministra amatam - parlamentārieti Ievu Krapāni, aģentūrai LETA apstiprināja "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Iepriekš šo kandidātu vārdi bija izskanējuši neoficiāli. Krapāne pirms ievēlēšanas Saeimā bija lietvede Reģionālajā pašvaldības policijā, bet Šmits ir Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs.

Šīs personas attiecīgajiem amatiem piedāvātas partiju apvienības "Jaunā Vienotība" Ministru prezidenta amata kandidātam Krišjānim Kariņam.

"KPV LV" frakcija trešdien, 9.janvārī, plkst.14 lems par kandidātu virzīšanu Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra postenim un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja amatam, norādīja politiķis.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka FM parlamentārā sekretāra amatu varētu ieņemt deputāts Ralfs Nemiro (KPV LV).

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien Rīgas pilī tiksies ar Kariņu. Prezidents sagaida, ka Kariņš informēs viņu par topošās valdības prioritātēm un darāmajiem darbiem, kā arī plānoto atbildību sadalījumu valdībā.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu", kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.

Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.

Komentāri (6)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu