Jautājums par rehabilitācijas sistēmu būtu jāskata ne tikai Veselības ministrijas (VM), bet arī Labklājības ministrijas (LM) kontekstā, jo pēc medicīniskās rehabilitācijas bieži seko arī sociālā rehabilitācija, komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?", norādīja veselības ministra amata kandidāte Ilze Viņķele (AP).
Ministra amata kandidāte novērtēja to, ka VK ir izvētījusi sistēmu, kas "bijusi pabērna lomā daudzus gadus". Viņa norādīja, ka absolūtais minimums, kas jāizdara, ir VK rekomendāciju ieviešana, kas viņas ieskatā, ir politiskās gribas jautājums.
Viņķele arī piebilda, ka būtiski ir skatīties uz veselības aprūpes jomu un cilvēku tajā.
Politiķe atzina, ka pašreizējā situācijā ir gadījumi, kad cilvēku pēc insulta tikai izārstē, taču nav tālāku rehabilitācijas risinājumu.
Viņa arī uzsvēra, ka jautājums par, piemēram, rehabilitāciju psihisko slimību gadījumos vispār tiek skarts ļoti reti. Viņķele gan piebilda, ka LM norisinās liels projekts, ar kura palīdzību notiek centieni ieviest komplekso pieeju, kas ļautu veicināt rehabilitācijas efektivitāti.
Viņa sacīja, ka četru gadu griezumā būtu jācenšas, lai rehabilitācija būtu neatraujama un obligāta cilvēka atveseļošanās plāna daļas, par kuru viņš [cilvēks] ir informēts.
Tāpat politiķes ieskatā, ir būtiski tas, ka rehabilitācija ir pieejama tad, kad tā ir nepieciešama, nevis situācijās, kad pienāk rinda vai finanšu līdzekļi.
Jau vēstīts, ka daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami VM politikas dokumentos, ir palikuši tikai "uz papīra", secināts VK veiktajā revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?".
Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, VK atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī, pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu secinājusi VK.
