Uzņēmējdarbības strīdu risināšanai Latvijā varētu izveidot specializētas komerctiesas, trešdien diskusijā ar ārvalstu investoru pārstāvjiem atzina politiķi.
Uzņēmējdarbības strīdu risināšanai Latvijā varētu izveidot specializētas komerctiesas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Māris Vainovskis diskusijā norādīja, ka tiesu efektivitāte pamazām uzlabojas un arī maksātnespējas procesi tiek sakārtoti, taču būtu nepieciešams iet vēl tālāk un izveidot komerctiesas, kurās tiek izskatīti dažādi komercstrīdi.
Vainovskis atsaucās uz Pasaules Bankas pētījumu, kurā secināts, ka 101 no 190 pētītajām ekonomikām darbojas specializētās komerctiesas, kuras dažādu komercstrīdu izskatīšanas termiņu vidēji saīsina par 92 dienām salīdzinājumā ar parastajām tiesām.
Deputāts Gatis Eglītis piekrita, ka šādas komerctiesas varētu izveidot un tas varētu gūt atbalstu Saeimā. Arī "Jaunās Vienotības" pārstāvis Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atbalstīja ideju par komerctiesu izveidi un piebilda, ka partija arī rosinās izskatīt ideju par to, ka Latvijas maksātnespējas procesu vadīšanai varētu pieteikties arī Eiropas Savienības valstu maksātnespējas administratori.
Atbalstu idejai par specializēto komerctiesu izveidi diskusijā pauda arī jaunveidojamās valdības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Vainovskis diskusijā arī norādīja, ka valstī joprojām ir uzticības krīze tiesiskumam. "Beidzot ir jāpanāk, ka likumi nevar būt ar atpakaļejošu spēku. Tāpat jāievieš prakse, ka likumprojektiem uz trešo lasījumu vairs nedrīkstētu piedāvāt nekādus būtiskus grozījumus. Jāpanāk arī kvalitatīvas anotācijas likumprojektiem un atbildīgās Saeimas komisijas regulāri ziņojumi par likumprojekta pieņemšanas procesu un kopsavilkums par rezultātu," sacīja Vainovskis.
Politiķi diskusijā piekrita ārvalstu investoriem un uzsvēra, ka būtisku grozījumu neiesniegšana uz trešo lasījumu būtu vienkārši parlamentārisma labā prakse un pat nebūtu jānosaka ar speciālu normatīvo aktu.
Auditorkompānijas "Ernst & Young" (EY) partneris Baltijas valstīs Andris Lauciņš norādīja, ka būtu nepieciešama arī parlamenta darba ikgadējā plānošana, lai visas ieinteresētās puses skaidri zinātu, ar kādiem likumprojektiem šajā gadā tiks strādāts.