Vai tu esi viens no tiem saimniekiem, kurus vienmēr nomoka "apavu jautājums", kad slieksnim kāju pāri spēruši ciemiņi? Lūk, zinātnieku atbilde.
Zinātnieki skaidro, vai istabā jāvelk nost apavi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No vienas puses, ja tu vienmēr uzstāj, lai ciemiņi jau pie sliekšņa novilktu apavus, tu varētu šķist visai nervozs, tomēr, ja padomā par tām baktēriju armādām un netīrumiem, ko ar apaviem istabā var ienest viesis, nervozitātei var būt pamats.
Izvairīšanās no baktērijām un netīrumiem, protams, ir loģisks solis, tomēr vai tiešām ar apaviem var ienest mājās tik ļoti bīstamas slimības?
“Vispirms jāsaka, ka uz katra apava kvadrātcentimetra ir simtiem tūkstošu baktēriju. Apavu zoles burtiski ir baktēriju pulcēšanās vietas, un ar katru soli tām pievienojas jauni baktēriju pulki. Principā, lai kur tu dotos, tu ar zolēm uzņemsi jaunus “pasažierus”, izdevumam “Live Science” skaidroja mikrobiologs Džonatans Sekstons.
Tomēr kādas tieši baktērijas atrodas uz mūsu apaviem un vai tās visas ir bīstamas cilvēka veselībai?
Iepriekšējos pētījumos pierādīts, ka gandrīz uz visiem apaviem atrodas fekālās baktērijas, ieskaitot “Escherichia coli” (E.coli), kas atradās uz 96% izpētīto apavu. Lai arī daudzi šo baktēriju paveidi nav kaitīgi cilvēkam, tomēr daži var izraisīt spēcīgu caureju, urīnceļu infekcijas un pat meningītu.
Pētījumos arī atklāts, ka uz apaviem mēdz gadīties arī zeltainais stafilokoks, kas ir vairāku infekciju pamatā un ir nopietnāks drauds veselībai par “E.coli”.
Kādā citā pētījumā, kas veikts 2014. gadā, tika paņemti paraugi no 30 Teksasas štata ASV mājsaimniecībām, lai meklētu “Clostridium difficile” (C. Difficile) baktērijas pēdas. Šī baktērija parasti izraisa zarnu problēmas. Atklājās, ka visās mājsaimniecībās bija šī baktērija, taču visvairāk tieši uz apaviem, kas liecina, ka šīs baktērijas mājās ienestas no ārpuses.
Tiesa, neskatoties uz to, pētnieki saka, ka nopietni uztraukties nevajadzētu. Lai arī daži no mums tagad gribētu mesties berzt un dezinficēt savus zābakus, tomēr realitāte ir tāda, ka baktēriju daudzums, kas parasti tiek ienests mājās, nav pietiekams, lai apdraudētu cilvēka veselību.
“Veseliem indivīdiem baktērijas no apaviem rada ļoti minimālu saslimšanas risku. Vajadzētu saskarties ar tūkstošiem bīstamo paveidu mikrobu, lai nopietni inficētos,” piebilda Sekstons.
Mēs arī nenonākam tik biežā saskarē ar zemi, kur vairojas baktērijas. Mikrobiologs Sekstons atklāja, ka viņš vairāk uztraucas par maziem bērniem, kuri rāpo pa grīdu un ir nopietnāka infekcijas riska priekšā.
Otra cilvēku grupa, kurai būtu jāuzmanās, ir cilvēki ar vāju imūnsistēmu.
“Cilvēkiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma, tīrība mājās būtu vitāli nepieciešama,” teica 2014. gada pētījuma autors Kevins Geirijs.
Īsumā, ja tev ir vāja imūnsistēma vai mazi bērni, apavus būtu labi atstāt pie ieejas dzīvoklī vai mājā, kā arī aicināt to darīt arī viesus. Savukārt veseliem cilvēkiem nenāktu par ļaunu reizēm notīrīt savus apavus, kā arī regulāri tīrīt māju.