Par šī gada dzīvnieku izvēlēts alnis

Alnis pilsētā (Ilustratīvs foto)

FOTO: AP/Scanpix

Zoologi par 2019. gada dzīvnieku izvēlējušies alni, trešdien preses konferencē informēja Latvijas Dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālists Vilnis Skuja skaidroja, ka aļņi pārtiek no dažādiem kociņiem un to lapām, skujām, koku mizām, kā arī ūdenszālēm. Pavasara periodā aļņu buļļiem izaug ragi, kas var būt dažādās krāsās, atkarībā no tā, pret kādu koku mizu dzīvnieks tos kasījis. Rudenī aļņi savus ragus parasti nomet. Jo vecāks un veselāks ir alnis, jo lielāki būs tā ragi.

Skuja arī norādīja, ka, lai gan alnis sava izmēra dēļ var likties biedējošs, Latvijā līdz šim nav reģistrēti cilvēku nāves gadījumi no šī dzīvnieka uzbrukuma. Sastopoties ar cilvēku, alnis savas sliktās redzes dēļ nespēj noteikt, vai tam pretim stāv vēl viens aļņu bullis vai mātīte, tādēļ dzīvnieks visbiežāk izvēlas atkāpties. Tāpat zoologi novērojuši, ka aļņu buļļi ragus izmanto savstarpējai konkurencei riesta laikā, nevis lai uzbruktu. Aizsargājoties pret vilku un citu plēsēju uzbrukumiem, aļņi sper ar priekšējām kājām.

Savukārt, sastopot jaunu aļņu teļu, tam līdzās esošā mātīte var arī uzvesties agresīvi.

Aļņi mēdz nodarīt finansiālus zaudējumus ne tikai autovadītājiem, bet arī mežsaimniekiem. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pārstāvis Jānis Ozoliņš norādīja, ka pašlaik pirmo reizi visā valsts teritorijā tiek veikts apjomīgs pētījums par aļņu ietekmi uz mežaudzēm. Pētījuma laikā tiek veikts monitorings aptuveni 600 jaunaudzēs un tām blakus esošās teritorijās ar mērķi noteikt, ka aļņu postījumi ietekmē jaunaudžu attīstību ilgtermiņā. Šie dzīvnieki jaunos kokus ēd regulāri un tādā veidā, lai tie būtu viņa augumā arī nākamajā gadā.

Pieaudzis alnis vasaras sezonā uzņem aptuveni 20 līdz 30 kilogramus barības diennaktī, bet ziemas sezonā - 15 līdz 20 kilogramus barības diennaktī.

Aļņu ietekmes uz jaunaudzēm aktualitāti skaidroja arī Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Viņš norādīja, ka aļņu populācija Latvijas teritorijā kopš 90.gadiem stabili pieaug, tādēļ to ietekme uz mežsaimniecību un cilvēku ikdienu ir neizbēgama. Neraugoties uz to, ka tiek meklēti risinājumi aļņu populācijas ierobežošanai aizsargājamās un mežsaimniecības teritorijas, ik gadu medību sezonā medniekiem tiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz nomedījamo aļņu skaitu pēc dzimuma un vecuma.

Kā ziņots, par 2019. gada augu izvēlēts mazais zvagulis, par gada putnu - mežirbe, par gada kukaini - malārijas ods, par gada dzīvotni - veci vai dabiski boreāli meži, bet par gada bezmugurkaulnieku izraudzīts indīgais mārīšzirneklis.

Uz augšu