Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi noteikumus par līdzdalības mehānismu degvielas piegādātājiem, kuros rosināts atjaunīgās jeb "zaļās" degvielas iegūšanā aktīvāk izmatot pārtikas un citu izejvielu pārpalikumus.
Veicinās "zaļās" degvielas ražošanu no kūtsmēsliem, atkritumiem, cepamās eļļas, vīna nogulsnēm, salmiem, lapām, zāģskaidām (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Minēto noteikumu projektu plānots virzīt kontekstā ar patlaban Saeimā skatīto Transporta enerģijas likumu, kas paredz veicināt "zaļās" degvielas apjoma pieaugumu.
Ministrijā skaidroja, ka noteikumu projekta virzība ir būtiska, jo 2017. gada 23. novembrī Latvija saņēma Eiropas Komisijas (EK) formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā, kurā norādīts, ka Latvija nav laikus paziņojusi valsts izpildes pasākumus, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, kā arī par "zaļo" energoresursu izmantošanas veicināšanu. Ja EK turpinās pārkāpuma procedūru un Latvija divu mēnešu laikā nenovērsīs pārkāpumu, EK būs tiesības vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā.
EM atgādināja, ka Latvijai ir apņēmusies līdz 2020. gadam kopējā enerģijas galapatēriņā transportā nodrošināt, ka vismaz 10% būs ir saražoti no "zaļās" enerģijas.
Tomēr aktuālākie statistikas dati liecina, ka "zaļās" enerģijas īpatsvars transportā 2016. gadā bija 2,76%. EM prognozēja, ka 2018. gadā no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars transportā varētu būt aptuveni 4%.
Lai nodrošinātu uzņemtā mērķa sasniegšanu, EM izstrādāja risinājumu, kas paredz pienākumu degvielas tirgotājiem nodrošināt realizētajā degvielā noteiktu no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas enerģijas daļu.
Jaunajos noteikumos EM paredzējusi, ka no 2020. gada "zaļajai" enerģijai kopējā enerģijas daudzumā, ko veido benzīns, dīzeļdegviela un no atjaunīgajiem energoresursiem iegūta enerģija, ko degvielas piegādātājs nodevis patēriņam transportā, jābūt vismaz 8,5%.
Lai vēl aktīvāk veicinātu "zaļās" degvielas ražošanu, EM norāda uz modernas biodegvielas izmantošanu, piemēram, kas ražota no kūtsmēsliem, atkritumiem, lietotas cepamās eļļas, cukurniedru izspaidām, vīnogu čagām un vīna nogulsnēm, salmiem, lapām, skujām, koku galotnēm, zāģskaidām u.c. izejvielām.
"Tas nodrošinātu lielus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus ar mazu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku un tās nav tieši konkurenti pārtikas un barības tirgiem cīņā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi," piebilda ministrijā.
Līdz ar to noteikumos paredzēta priviliģēts stāvoklis tām biodegvielām, kuru iegūšanai izmantotas minētās izejvielas, salīdzinot ar tradicionālajām biodegvielām, un to enerģijas daudzumu varēs uzskatīt par divkāršu.