Pirms desmit gadiem sešpadsmitgadīgais Edgars Gorbans piedalījās Vecrīgas grautiņos, kuru laikā zaudēja aci. Šis notikums atstājis iespaidu uz visu Edgara dzīvi. Par to, kā jūtas tagad, vīrietis stāsta Edart.tv.
Puisis, kurš zaudēja aci Vecrīgas grautiņos pirms 10 gadiem: Tajā laikā biju anarhistiski noskaņots panks (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Edgars dzimis Rīgā, mācījies arī Rīgā, bet mācības diemžēl nepabeidzis, jo sācis strādāt. Viņš stāsta, ka skolā bijis teicamnieks, apmeklējis dažādas olimpiādes, un visi likuši uz viņu lielas cerības.
Pats Edgars vēlējies kļūt par jūrnieku, ņemot vērā, ka ģimenē šī profesija jau tiek mantota no paaudzes paaudzē.
Jaunietis jau bijis pusceļā uz savu sapni kļūt par jūrnieku, kad notika 13. janvāra grautiņi, kuru laikā Edgars pazaudēja aci un nevarēja turpināt mācības.
Jaunietis notikumu epicentrā Vecrīgā nokļuvis ģimenes ietekmē, jo mājās visi interesējušies par politiku un sekojuši līdzi ziņām.
"Mēs mājās uzskatījām, ka demokrātiskā valstī cilvēks var iziet ielās un paust savu viedokli jeb "parādīt zobus"," stāsta Edgars, atzīstot, ka tajā laikā bijis anarhistiski noskaņots panks.
Edgars atceras tā vakara notikumus, masu nekārtības, kas sākās Vecrīgā. Pūlis centies ielenkt Saeimu. Specvienība Alfa sadalīja masu divās daļās, un Edgars nonācis Trokšņu ielā, kur Alfas darbinieki tika apmētāti ar ledus gabaliem. Brīdī, kad jaunieši pietuvojās Alfas darbiniekiem, Edgars saņēmis šāvienu acī.
Vēlāk puisis nokļuvis Rīgas 1. slimnīcā, kur mediķi centās glābt puiša aci, bet tas neizdevās.
Pēc šī notikuma Edgars ieguvis daudz draugu un atbalstītāju, kas ļāvis pārdzīvot šo traumatisko notikumu. Par spīti visam vīrietis atzīst, ka mīl Latviju, jo tā ir viņa dzimtene, un negrasās no tās braukt prom.