/nginx/o/2018/09/13/11413271t1hc2e0.jpg)
Lūgšanu zāles, naktsklubi, tirdzniecības vietas - kopš kino no bijušajiem kinoteātriem ir aizgājis, tos ir piemeklējis raibs liktenis, vēsta LNT raidījums "900 sekundes".
Toreiz un tagad - kādreizējo Latvijas kinoteātru liktenis (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Salīdzinot ar agrākajiem laikiem, kad Rīgā vien bija vairāk nekā 30 kinoteātru, var šķist, ka nozare piedzīvo lejupslīdi. Kinoteātru pētnieks Zigmārs Jauja ir pretējās domās. Viņš uzskata, ka kino Latvijā ir kļuvis vēl populārāks.
Kinoteātris "Splendid Palace" ir viens no, pat ja ne vienīgais, kas ir pārdzīvojis dažādus laikus. Šeit joprojām zālē, kur ir agrāko laiku sienu dizains, iespējams skatīt kino no 35 milimetru lentēm.
/nginx/o/2018/11/30/11618682t1h58f5.jpg)
"Splendid Palace" kinomehāniķis Ansis Caune filmu skatīšanos no 35 milimetru kinolentēm salīdzina ar vinila plašu klausīšanos.
"Līdzīgi kā vinila piekritējiem, tomēr tai 35 milimetru lentei ir savs fīlings," saka Caune.
"Vienīgais "Splendid Palace", kas padomju laikos darbojās kā kino, arī joprojām darbojas," norāda kinoteātru pētnieks un arhitekts Zigmārs Jauja, kurš nesen piedzīvoja savas grāmatas izdošanu. Tajā viņš aprakstījis Latvijas kinoteātru vēsturi padomju laikos.
"Es deviņdesmito gadu sākumā tāds padsmitgadnieks braukāju pa Rīgu un mēģināju izpētīt, kas notiek dažādās apkaimēs, tā es pamanīju, ka ir visādi interesanti kinoteātri," saka Jauja.
Padomju laikā vairums kinoteātru bija ar vienu kinozāli, retāk ar divām. Atšķirībā no mūsdienām to bija krietni vairāk un bija arī daudzās pilsētas vietās. Jauja arī zina pastāstīt, kā padomju laikos mākslīgi palielināja filmu apmeklējumu.
"Kinoteātrim vajadzēja nodrošināt apmeklētāju skaitu, un tad bija triks, ka uz pieaugušo seansu vienas biļetes vietā par 50 kapeikām deva piecas bērnu biļetes pa desmit kapeikām," norāda Jauja.
Bijušie kinoteātri daudzos gadījumos pārtapuši par dažādu kristiešu konfesiju lūgšanu zālēm, tādas ir gan Nometņu ielā Āgenskalnā un arī Ģertrūdes ielā.
/nginx/o/2018/09/13/11413271t1hc2e0.jpg)
Citi atkal kļuvuši par veikalu, piemēram, bijušais kinoteātris Juglā.
Populārs un neparasts, tagad slēgts, kinoteātris bija Teikā, kurš bija ar tādu pat nosaukumu - "Teika".
"Rīgā bija 35 ekrāni… Šobrīd Rīgā arī ir 35 ekrāni, un kinoteātri nemaz nav tukši, visu laiku ir jaunas filmas," saka Jauja.
Pētnieks piebilst, ņemot vērā, ka notiek vēl jaunu kinoteātru būve, tad ekrānu skaits sniedzas jau tuvu starpkaru laikam.