/nginx/o/2019/01/25/11741054t1h5251.jpg)
Turpmāk viens no lielākajiem izaicinājumiem Baltijas valstīm nākotnē būs militārās tehnikas uzturēšana un apkope, šodien, 25, decembrī, Baltijas Asamblejas (BA) Drošības un aizsardzības komitejas sēdē sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Viņš norādīja, ka militāra konflikta gadījumā Latvijai jābūt spējīgai labot iekārtas uz vietas, nevis vest tās uz kādu citu valsti.
Tāpat Garisons sacīja, ka iepirkt ieroci ir viegli, taču panākt, ka līgumā tiek iekļautas arī uzturēšanas prasības, ir visgrūtākais.
Garisons uzskata, ka apkopes nodrošināšana būs lielākais izaicinājums, jo nepieciešamas darbnīcas, eksperti un citi nozīmīgi ieguldījumi, kas, piemēram, Latvijā ir grūti īstenojumi, jo nepastāv militārā industrija.
Arī Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kusti Salms norādīja, ka Baltijas valstīs militārās tehnikas uzturēšanas un apkopes jautājums daudzus gadus nav guvis pienācīgu ievērību, kā rezultātā šajā jomā investēts ļoti maz.
Salms norādīja, ka tiek uzskatīts, ka iekārtu uzturēšana visefektīvāk varētu tikt nodrošināta ministrijas ietvaros, nevis pēc atvērtā tirgus principa, turklāt, ja to iespējams izdarīt lētāk un efektīvāk, varētu runāt arī par šī pakalpojuma eksportu.
Jau ziņots, ka Latvija pēdējos gados iegādājusies bruņutehniku. Patlaban ir piegādātas gan pašgājējhaubices, gan kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnas. Tāpat vērienīgā iepirkumā plānots iegādāties bruņotas automašīnas.
