Līdz ar VUGD depo pārcelšanos vairāki iedzīvotāji var palikt "uz ielas"
Papildināts

VUGD transportlīdzekļi, ilustratīvs foto.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Līdz ar Rīgā, Akmeņu ielā 17, esošā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo pārcelšanos uz jaunām telpām bez siltuma, elektrības un citiem komunālajiem pakalpojumiem varētu palikt vairāki desmiti iedzīvotāju, kuri bez līgumiem mitinājušies depo telpās, kas ugunsdzēsējiem nav bijušas vajadzīgas.

Rīgas domes apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas pārstāvis Edvards Ratnieks aģentūrai LETA pastāstīja, ka deputāti saņēmuši informāciju no Akmeņu ielas 17 nama iedzīvotājiem, ka tuvākajā laikā viņi tikšot atstāti bez pajumtes.

Pērnā gada 30. oktobrī VUGD iedzīvotājiem nosūtīja vēstuli, ka Akmeņu ielas depo no 2019. gada 1. februāra tiks pārcelts uz jaunām telpām Jaunpils ielā 13, līdz ar to esošās depo ēkas telpas Akmeņu ielā 17 tiks nodotas to īpašniekam - Rīgas domei.

Iedzīvotāji tikuši oficiāli informēti, ka līdz ar to no šā gada 1. februāra ēkai tiks atslēgts siltums, elektrība, ūdens un netiks sniegti citi komunālie pakalpojumi.

Ratnieks informēja, ka VUGD iesniedzis Mājokļu un vides departamentam ēkas iedzīvotāju sarakstu, kuri apdzīvoja depo dzīvojamās telpas, lai risinātu jautājumu par dzīvojamo telpu atbrīvošanu. Savukārt departaments esot informējis VUGD, ka departamentā ar attiecīgajiem lūgumiem un dokumentiem jāvēršas katram iedzīvotājam personīgi.

"Mājas iedzīvotāji tā arī esot darījuši, taču domes atbildīgās institūcijas atteikušas iedzīvotājiem iespēju turpmāk ieņemt attiecīgās dzīvojamās platības normatīvajos aktos esošo šķēršļu dēļ. Tāpat viņi nevarot ierādīt citas dzīvojamās platības," stāstīja frakcijas pārstāvis.

"Domes institūcijas esot arī paredzējušas vērsties tiesā par iedzīvotāju izlikšanu."

Pēc Ratnieka teiktā, šajā namā dzīvojot aptuveni 40 cilvēki.

Rīgas domes Īpašuma departamentā aģentūra LETA noskaidroja, ka šīs ēkas iedzīvotāji nespējot uzrādīt noslēgtus īres līgumus vai citus dokumentus, kas būtu par pamatu viņiem atļaut uzturēties šajās telpās arī pēc 1. februāra.

Tāpat iedzīvotājiem nav maznodrošināto vai kāds cits statuss, kas kalpotu par iemeslu pašvaldībai nodrošināt viņiem citu dzīvesvietu.

Pēc Ratnieka teiktā, no iedzīvotāju sniegtās informācijas izriet, ka šie dzīvokļi savulaik piešķirti VUGD darbiniekiem kā dienesta dzīvojamās telpas. Taču gadu gaitā bijušo darbinieku vietā nākuši viņu bērni, mazbērni un citi piederīgie, kuriem patlaban tiešām neesot juridiska pamatojuma tur uzturēties.

Lai noskaidrotu radušos situāciju, VL-TB/LNNK frakcija rosina sasaukt Mājokļu un vides komitejas ārkārtas sēdi, lai uzklausītu visu pušu argumentus un nepieļautu precedentu, ka ziemas laikā iedzīvotāji, tajā skaitā ģimenes ar maziem bērniem, tiktu izliktas uz ielas.

Frakcija aicina pieaicināt sēdē ziņot atbildīgās domes amatpersonas no Mājokļu un vides departamenta, Īpašuma departamenta, kā arī pieaicināt VUGD un mājas iedzīvotāju pārstāvjus.

Uz augšu