Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) un Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu, aģentūru LETA informēja ministra pārstāve Agnese Vārpiņa.
Amatu atstās Valsts vides dienesta vadītāja Koļegova (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Koļegova amatu atstās no šodienas, un tuvākajā laikā viņas vietā tiks iecelts pienākumu izpildītājs.
Pēc stāšanās ministra amatā, Pūce medijos pauda, ka "viņam ir jautājumi Koļegovai" par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad pret viņu tiek izskatīts kriminālprocess.
Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 7. septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Kopumā Koļegova deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība.
Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodeva Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kas ir sākusi, bet vēl nav pabeigusi lietas izskatīšanu. Koļegova viņai izvirzītās apsūdzības noliedz.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015. gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.
Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013. gadu viņa nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015. gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.
Neraugoties uz izvirzītajām apsūdzībām, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata, jo prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu.
"Firmas.lv" dati liecina, ka Koļegova līdz 2016. gada 6. septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015. gadā saņēma 320 000 eiro.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015. gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014. gadā - 380 000 eiro, bet 2013. gadā - 240 000 latu (341 500 eiro). "Pallogs" peļņa 2015. gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014. gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013. gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012. gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
VVD ģenerāldirektore Koļegova bija kopš 2012. gada.
Koļegova bija viena no pretendentēm uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatu, taču šai Zaļo un zemnieku savienības toreizējās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iniciatīvai bija koalīcijas partneru iebildumi.