Akmeņu ielas nama iedzīvotājiem bijušā VUGD depo telpās ļaus uzturēties vēl divus mēnešus

VUGD transportlīdzekļi, ilustratīvs foto.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Cilvēkiem, kuri līdz šim dzīvoja Rīgā, Akmeņu ielā 17, esošajā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ēkā, un kuriem līdz 1. februārim no šīm telpām vajadzēja izvākties, tomēr atļauts tur izturēties vēl divus mēnešus - līdz 1. aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka līdz ar Akmeņu ielā 17 esošā VUGD depo pārcelšanos uz jaunām telpām no 1. februāra bez siltuma, elektrības un citiem komunālajiem pakalpojumiem varētu palikt vairāki desmiti iedzīvotāju, kuri bez līgumiem mitinājušies depo telpās, kas ugunsdzēsējiem nav bijušas vajadzīgas.

Uzmanību uz šo situāciju aizvadītajā nedēļā vērsa arī Rīgas domes Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija.

Pēc frakcijas pārstāvja Edvarda Ratnieka paustā, patlaban pašvaldība sadarbība ar VUGD lēmusi, ka iedzīvotāji šajās telpās varēs uzturēties līdz 1. aprīlim.

4. februārī pulksten 13 Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) sasaucis arī operatīvo sanāksmi, lai pārrunātu jautājumus par ēkas pārņemšanu pašvaldības īpašumā, kā arī, lai pārrunātu iespējamo pašvaldības rīcību un palīdzību iedzīvotājiem, kuri izmanto ēkas dzīvojamās telpas bez tiesiska pamata.

Jau ziņots, ka pērnā gada 30. oktobrī VUGD iedzīvotājiem nosūtījis vēstuli, ka Akmeņu ielas depo tiks pārcelts uz jaunām telpām Jaunpils ielā 13, līdz ar to esošās depo ēkas telpas Akmeņu ielā 17 tiks nodotas to īpašniekam - Rīgas domei.

Iedzīvotāji tikuši oficiāli informēti, ka līdz ar to no šā gada 1. februāra ēkai tiks atslēgts siltums, elektrība, ūdens un netiks sniegti citi komunālie pakalpojumi.

VUGD iesniedzis Mājokļu un vides departamentam ēkas iedzīvotāju sarakstu, kuri apdzīvoja depo dzīvojamās telpas, lai risinātu jautājumu par dzīvojamo telpu atbrīvošanu. Savukārt departaments esot informējis VUGD, ka departamentā ar attiecīgajiem lūgumiem un dokumentiem jāvēršas katram iedzīvotājam personīgi.

"Mājas iedzīvotāji tā arī esot darījuši, taču domes atbildīgās institūcijas atteikušas iedzīvotājiem iespēju turpmāk ieņemt attiecīgās dzīvojamās platības normatīvajos aktos esošo šķēršļu dēļ. Tāpat viņi nevarot ierādīt citas dzīvojamās platības. Domes institūcijas esot arī paredzējušas vērsties tiesā par iedzīvotāju izlikšanu," stāstīja frakcijas pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, šajā namā dzīvojot aptuveni 40 cilvēki.

Pēc Ratnieka teiktā, no iedzīvotāju sniegtās informācijas izriet, ka šie dzīvokļi savulaik piešķirti VUGD darbiniekiem kā dienesta dzīvojamās telpas. Taču gadu gaitā bijušo darbinieku vietā nākuši viņu bērni, mazbērni un citi piederīgie, kuriem patlaban tiešām neesot juridiska pamatojuma tur uzturēties.

Uz augšu