Eksperte: "Rīgas satiksmē" izgaismotās nelikumības ir vispārpieņemta prakse

"Rīgas satiksmes" zemās grīdas tramvajs; ilustratīvs foto.

FOTO: LETA

SIA "Rīgas Satiksmes" izgaismotās nelikumības ar iepirkumiem nav viens atsevišķs gadījums, bet valstī pieņemta prakse, pauž Biznesa augstskolas "Turība" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle.

Viņa uzsver, ka kopējais labums Latvijā nav populārs jēdziens, un īpaši spilgti tas izpaužas valsts un pašvaldību uzņēmumos. Tāpat viņa norāda, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā nepieciešami profesionāļi, nevis politiķi.

"Valsts un pašvaldību uzņēmumos lielā daļā gadījumu naudas plūsma joprojām tiek organizēta tā, kā kādam ir nepieciešams, nevis tā, lai sekmētu kopējo labumu," uzskata prodekāne.

"Latvija gan nav vienīgā valsts, kurā ir šāda situācija, bet virkne citu valstu tomēr spēj nodalīt uzņēmuma vadīšanu no valsts pārvaldes," pauž Bruksle, kā piemēru minot Norvēģiju, kurā šādu uzņēmumu vadībā tiek iecelti spēcīgi menedžeri un profesionāli vadītāji no privātā sektora, kuri rūpējas, lai uzņēmumi būtu rentabli un nestu peļņu.

Viņa norāda, ka tādā veidā tiek aiztaupītas nemitīgas dotācijas no valsts vai pašvaldību budžeta, kas bieži vien nav racionāli pamatotas.

» Rīgas satiksmes parādsaistības pārsniedz 200 miljonus un turpina augt

Pēc Bruksles teiktā, ja valsts vai pašvaldības uzņēmums strādā ar zaudējumiem vismaz kādā jomā, jābūt skaidrojumam un pamatojumam, kas tieši rada zaudējumus, un uzņēmuma vadībai jāspēj piedāvāt alternatīvi risinājumi, kas tos spētu mazināt.

Ikvienam uzņēmumam esot jāstrādā pēc iespējas efektīvāk, un pašvaldību uzņēmumi nav izņēmums.

Eksperte pauž bažās arī attiecībā uz piedāvāto risinājumu - "Rīgas satiksmes" padomes izveidi. Viņa norāda, ka tas, vai padome patiešām spēs pildīt savus pienākumus - uzraudzīt uzņēmuma valdes darbu un vērtēt uzņēmuma stratēģiskos darbības procesus -, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kas būs šajā padomē.

"Cilvēkfaktors ir ārkārtīgi svarīgs, tāpēc mans jautājums ir - vai padomē būs profesionāļi ar skatu uz sabiedrības kopējo labumu, kuri spēs nolikt malā personiskās intereses un iespējamās pazīšanās," taujā Bruksle.

Prodekāne pauž, ka sabiedrības interešu virzīšana par prioritāti ir sāpīgs jautājums, taču ir jāspēj pārkāpt pāri visiem šķēršļiem un to atrisināt, jo tikai sakārtojot iekšējos uzņēmuma procesus, būs iespējams samazināt arī subsīdiju apjomus.

Viņasprāt, iekšējo procesu optimizācijā valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu smelties pieredzi no privātā sektora uzņēmumiem, kuri neuzpūš mākslīgas struktūrvienības.

"Šie uzņēmumi vēlas pēc iespējas lielāku peļņu un mazākus izdevumus, tāpēc katrā solī meklē racionālus risinājumus un optimizācijas iespējas. Mūsdienu uzņēmējdarbības vides apstākļos privātā sektora uzņēmumi vienkārši nevar citādāk, jo visas izmaksas ir jāsedz pašiem un nevar paļauties uz dāsnām finanšu injekcijām no valsts vai pašvaldību budžeta," saka Bruksle.

Vienlaikus gan viņa pauž uzskatu, ka jau šobrīd esot jūtama uzņēmēju paaudžu maiņa, kas nes līdzi arī citas vērtības.

"Ļoti ceru, ka tuvākā nākotnē arī Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā būs cilvēki, kuri pat nepieļaus domu par koruptīviem darījumiem vai sabiedrības līdzekļu piesavināšanos," pauž eksperte.

Uz augšu