Pirms lēmuma "Juraša lietā" prokuratūrā viesojies Juraša kolēģis

Juris Jurašs (JKP).

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Pirms pirmā lēmuma "Juraša lietā", ar kuru bija nolemts izbeigt krimināllietu par valsts noslēpuma izpaušanu pret Juri Jurašu, pie lietas uzraugošā prokurora Aivja Zalužinska viesojies prokurora sens studiju biedrs un Juraša tuvs kolēģis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Andžejs Kļaviņš, ziņo LTV raidījums "de facto".

Intervijā televīzijai Aivis Zalužinskis paskaidrojis, ka ar bijušo studiju biedru saskrējušies uz kāpnēm prokuratūras ēkā un turpinājuši sarunu Zalužinska kabinetā.

"Mēs tā parunājam par dzīvi. Bija arī jautājums par to, ka viņiem tur iestādē [KNAB] ir drūmi laiki iestājušies, grūti strādāt. Viņš pasūdzējās par to, kā viņiem klājas, tas bija tas, ko mēs parunājām," stāsta prokurors.

Uz LTV jautājumu, vai tikusi pārrunāta arī Zalužinska lietvedībā esošā lietā pret Juri Jurašu, Zalužinskis atbildēja noliedzoši.

LTV atgādina, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Aivja Zalužinska 2017. gada vasarā pieņemto lēmumu virsprokurors Modris Adlers ir atcēlis un nozīmējis citu prokuroru, Māri Urbānu.

Urbāns iepazinies ar tiem pašiem materiāliem un nonācis pie pretējiem secinājumiem, un nolēmis tomēr saukt bijušo KNAB darbinieku Juri Jurašu pie kriminālatbildības par valsts noslēpuma izpaušanu.

Savukārt pats Jurašs apgalvo, ka operatīvā lieta, kuras realizēšanu viņš pēc KNAB apgalvojuma iztraucējis, tika izbeigta informācijas noplūdes dēļ.

"Persona bija informēta par to, ka attiecībā pret viņu šāda pārbaude tiek veikta. Mums biroja darbiniekiem bija pamats uzskatīt, ka to ir izdarījis [KNAB priekšnieka vietnieks operatīvo darbību jautājumos] Jānis Roze, kurš tieši vai pastarpināti komunicēja ar šo personu, attiecībā pret kuru ir uzsākta šī pārbaude", intervijā LTV teica Jursašs.

KNAB priekšnieka vietnieks operatīvo darbību jautājumos Jānis Roze noliedz šādus pārmetumus un norāda - ja Jurašam bija šāda informācija, viņam bija jāinformē ģenerālprokuroru, Satversmes aizsardzības biroju vai Valsts drošības dienestu.

Jurašs skaidro, ka nav to izdarījis, jo citādi nebūtu atlicis laika strādāt, vēsta raidījums "de facto".

Uz augšu