Francija atsauc savu vēstnieku no Itālijas abu valstu domstarpību dēļ

Francijas karogs. Ilustratīvs attēls.

FOTO: AFP / Scanpix

Francijas Ārlietu ministrija ceturtdien, 7. februārī, paziņojusi, ka atsaukusi savu vēstnieku no Romas, tādējādi reaģējot uz pastāvīgajām Itālijas līderu "provokācijām".

"Vairākus mēnešus Francija bijusi atkārtotu apsūdzību, nepamatotu uzbrukumu un neizprotamu prasību objekts," teikts ministrijas paziņojumā.

Ministrija norādījusi, ka šāda situācija nav pieredzēta kopš Otrā pasaules kara.

Vēstnieks atsaukts, reaģējot uz "iejaukšanos" iekšējās lietās.

Šis solis sperts divas dienas pēc tam, kad Itālijas vicepremjers Luidži Di Maio Francijā bija ticies ar "dzelteno vestu" protestu kustības pārstāvjiem.

"Domstarpību pastāvēšana ir viena lieta, attiecību izmantošana vēlēšanu mērķiem - kas cits," norādīja ministrija.

"Pēdējā iejaukšanās ir vēl viena nepieņemama provokācija."

Itālijas politiskās kustības M5S līderis Di Maio otrdien paziņoja, ka netālu no Parīzes ticies ar Francijas "dzelteno vestu" līderi Kristofu Šalensonu un protesta kustības Eiropas Parlamenta (EP) kandidātu saraksta līderi Ingrīdu Levavasēru.

Di Maio uzaicinājis viņus un citus "dzelteno vestu" pārstāvjus uz nākamo tikšanos Romā, tviterī norādot, ka "pārmaiņu vējš pūš pāri Alpiem".

Kopš jūnijā Itālijā pie varas nāca M5S un labējās partijas "Līga" koalīcijas valdība, attiecības Itālijas un Francijas starpā pasliktinājušās.

Di Maio jau iepriekš Parīzei raisījis dusmas, apsūdzot Franciju, ka tā sekmē nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropu, turpinot "kolonizēt" Āfriku.

Protestējot pret šiem izteikumiem, Francija izsauca Itālijas vēstnieku.

Otrs Itālijas vicepremjers un Līgas līderis Mateo Salvīni paudis tiešu kritiku Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, sakot, ka ir "tuvs Francijas tautai - miljoniem vīriešu un sieviešu, kas Francijā dzīvo zem šausmīgas valdības un šausmīga prezidenta varas".

Makrons vēlas pirms EP vēlēšanām izveidot centrisku, proeiropeisku partiju aliansi, šādi cenšoties radīt pretspēku populistu kustībām, kas nostiprinājušās vairākās Eiropas valstīs.

Uz augšu