Vai, lai izīrētu dzīvokli, ir nepieciešama izziņa no psihoneiroloģiskas iestādes, jeb pietiek ar stabilu darbu un regulāriem ienākumiem? Kādas, reizēm šķietami neadekvātas, prasības izīrētājs izvirza potenciālajam īrniekam, pēta LTV raidījums "4. studija".
Meklējot dzīvokli īrei Rīgā, cilvēki rēķinās ar to, ka klusajā centrā, Vecrīgā vai Āgenskalnā īres cenas būs augstākas nekā mikrorajonos.
Taču visiem cilvēkiem ir jārēķinās ar kopējiem īres noteikumiem.
Īres tirgū parādījusies tendece - izīrētāji cilvēku, kuram grasās izīrēt savu dzīvokli, cenšas iepazīt tuvāk, teju kā dzīvesbiedru.
Iedzīvotāji raidījumam norādījuši uz kādu sludinājumu, kur iespējamais īrnieks tiek meklēts ar īpašu piesardzību. Sludinājumā norādīts, ka, slēdzot līgumu, nepieciešami personas apliecinoši dokumenti, konta izdrukas, informācija par darba vietu un kriminālo sodāmību.
Sludinājuma autore raidījumam skaidro, ka pati dzīvo ārzemēs un, lai nesāpētu galva par notiekošo dzīvoklī, gribas atrast uzticamu īrnieku.
"Lai man nebūtu nekādas problēmas un lieks stress. Ja to tā krietni pārbauda un ielaiž tādu cilvēku, kam var uzticēties, tad mierīgi var dzīvot. Mums tas dzīvoklītis ir tāds... Mēs kā veģetārieši, mēs esam ekoloģiski, viss ir tīrs un kārtīgs, ar koku. Lai nebūtu uzdzīves, arī alkohola lietotājus un smēķētājus mēs negribam ne tuvumā redzēt," skaidro dzīvokļa saimniece Līga.
Cilvēki, ironizējot par prasībām, nereti iesmej - drīz būs jāapliecina, ka visi nodokļi valstī ir samaksāti, ka nav saistības ar "čekas maisiem", jāstāsta, vai kādreiz dzīvē apmeklēts psihoterapeits un kāda ir uzvedība intīmas tuvības brīžos.
"Slēdzot īres līgumu, jūs stājaties attiecībās uz daudziem gadiem, kā vīrs ar sievu. Ir normāli, ja tiek vaicāts, kur cilvēks strādā, kāds ir atalgojums," skaidro nekustamo īpašumu kompānijas vadītājs Oskars Zariņš.
Datu aizsardzības inspekcijā skaidro, ka brīvā tirgus apstākļos izīrētājam nav pienākums izīrēt dzīvokli konkrētai personai. Tādēļ pašiem dzīvokļa īpašniekiem ir jāizlemj, kādu informāciju prasīt no īrnieka.
Izīrētājs ir tiesīgs saņemt no īrnieka personas datus, lai noslēgtu īres līgumu. Drīkst prasīt arī par maksātspēju, ģimenes stāvokli un mājdzīvniekiem. Nereti, ja īrniekam ir mājdzīvnieki, tas ietekmē īres cenu.
"Ideāls īrnieks būtu pensionārs, aptuveni 70 gadi, kuram nav draugu, viesības dzīvoklī nerīko, nekur ārpus tā nedodas. Dzīvoklī vienmēr tiek uzturēta kārtība, kā arī vēlams, lai viņš ir ļoti bagāts," komentē Zariņš.
Par sodāmību īrnieks pats drīkst izlemt, vai uzticēt šo informāciju vai tomēr nē.
"Ja izīrētājs nerūpēsies par savu drošību, šajā gadījumā par savu attiecību drošību ar īrnieku, tad viņš var nonākt, tautas valodā sakot, kā circenis pelnos. Ja ir noslēgts īres līgums, izīrētājs nevar izmest īrnieku no dzīvokļa ārā, jo likumdošana to neatļauj, visi strīdi izskatāmi tiesu ceļā," skaidro Latvijas nekustamo īpašumu pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.
