/nginx/o/2019/02/22/11809367t1hfb5d.jpg)
Kārtējais naudas atmazgāšanas skandāls Baltijas valstīs radījis rezonansi ne tikai vietējā tirgū, bet arī Baltijas jūras pretējā krastā. Parādoties ziņai, ka Igaunijas "Swedbank" varētu būt iesaistīta netīros naudas darījumos, investori Stokholmas biržā sākuši strauji atbrīvoties no tās Zviedrijas mātesbankas akcijām. Cena laikā no biržas slēgšanas otrdien, līdz vakardienas pēcpusdienai sarukusi vairāk nekā par 21% – līdz 166 Zviedrijas kronām (15,64 eiro), vēsta laikraksts "Diena".
Pret "Swedbank" sākta izmeklēšana saistībā ar aizdomīgiem darījumiem ar "Danske Bank", kura zem finanšu tirgus uzraugu lupas jau nokļuvusi vairākās valstīs, saistībā ar šaubīgiem maksājumiem no Krievijas un NVS valstīm.
Savukārt šobrīd aktuāls kļuvis jautājums par aizdomīgiem 40 miljardu Zviedrijas kronu (3,77 miljardi eiro pēc kursa vakar pēcpusdienā) vērtiem pārskaitījumiem starp "Danske Bank" un "Swedbank" filiālēm laika periodā no 2007. līdz 2015. gadam.
Banku vidē šādu summu nevar uzskatīt par ļoti lielu, tāpēc finanšu regulatoru sankcijas arī tad, ja vaina tiktu pierādīta, visticamāk, nebūs bankai iznīcinošas.
Tomēr, neraugoties uz to, šobrīd vēl nav iespējams spriest, vai un kad investoru tolerance pret "Swedbank" akcijām varētu atgriezties.
Tie, kuriem ir izpratne par norisēm finanšu tirgos, bet kuri, ņemot vērā Latvijas specifiku, vēlas palikt anonīmi, spriež, ka daudz būs atkarīgs no izmeklēšanas rakstura un no tā, vai un kādas apsūdzības galu galā tiks celtas.
Tiesa, pagaidām, kamēr valda neskaidrība, ir visai liels pamats domāt, ka investoru interese par akciju pirkšanu var atjaunoties vien pēc straujiem kritumiem, kad biržas spekulanti cenšas nopelnīt uz tā dēvētā cenas atlēciena rēķina.
Taču šādas darbības ir orientētas uz cenšanos nopirkt un iespējami ātri pārdot kādam citam, līdz ar to cenu pieaugumam pārsvarā ir īslaicīgs raksturs.
