Gerhards: Latvijas ekonomikas attīstību nevar nodrošināt ar imigrāciju (17)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards piedalās preses konferencē, kurā informē par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards piedalās preses konferencē, kurā informē par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas ekonomikas attīstību nevar nodrošināt ar imigrāciju, intervijā aģentūrai LETA pauda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), komentējot iespējamos risinājumus darbaspēka trūkumam Latvijā.

Ministrs atzina, ka viņam kā nacionālās apvienības politiķim ir bijušas ļoti asas diskusijas ar Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomi (LOSP), tostarp arī par migrācijas jautājumiem.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vienmēr ir bijis vērsts uz kompromisu atrašanu un Latvijai, kā arī Latvijas lauksaimniekiem izdevīgiem risinājumiem.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ir noskaņota pret imigrāciju, taču jārod caurskatāms un skaidrs risinājums sezonālajai ražošanai.

"Nevar būt runas, ka darbaspēka ievešana varētu būt nelegāla, neparedzama vai paliekoša. Mana pārliecība arī par valsts kopējo attīstību ir, ka to nevar nodrošināt ar imigrāciju," sacīja Gerhards,

piebilstot, ka pirms rast risinājumus darbaspēka trūkumam, ir jāizvērtē šīs problēmas cēloņi.

Pēc viņa teiktā, galvenie emigrācijas iemesli Latvijā ir aizbraukšana no valsts labāka darba un atalgojuma meklējumos cituviet. Tas savukārt notiek negodīgas komercprakses dēļ attiecībā pret darbaspēku un, iespējams, arī ēnu ekonomikas dēļ.

Gerhards pauda, ka gadījumos, kad darbvieta ir pieejama un darba devējs nodrošina godprātīgu un konkurētspējīgu atalgojumu saviem darbiniekiem, strādāt gribētāji atradīsies.

Tāpat ar godīgu komercpraksi iespējams atgriezt no valsts izbraukušos iedzīvotājus, piedāvājot viņiem darbvietas ar atbilstošu atalgojumu.

Pēc viņa teiktā, arī sezonas darbu laikā pirmām kārtām ir jānodarbina vietējie Latvijas iedzīvotāji. "Tikai tad, ja vietējā darbaspēka nav, alternatīva ir tā ievešana, bet ir jābūt uzskaitei. Ir jābūt pārliecībai, ka pēc sezonas viņi atgriežas savās mītnes zemēs. Ir jādomā par valodas jautājumiem. Ir jādomā, vai šie cilvēki ir gatavi pieņemt Latvijas un arī visas Eiropas vērtības. Te es runāju par demokrātiju, par toleranci, arī par kristīgajām vērtībām. Taču tā jau ir plašāka diskusija. Taču es esmu par to, lai sezonalitātes jautājumi tiktu atrisināti un būtu skaidrs, kurš ko dara," sacīja zemkopības ministrs

Komentējot to, vai nacionālās vērtības ir tik būtiskas, ja darbaspēks tiek ievests īslaicīgi uz sezonas darbiem,

Gerhards uzvēra, ka valsts ekonomiku nevajadzētu veidot uz ievesta darbaspēka pamatiem, pretējā gadījumā valsts no tā būs atkarīga un nevarēs atteikties no darbaspēka ievešanas.

Arī ekonomiski, valsti nodrošinot ar lēto darbaspēku, tā turpmāk būs atkarīga no šī resursa, bet pēc pāris gadiem Latviju šajā ziņā izkonkurēs citas valstis, kurās būs vēl lētāks darbaspēks.

Pēc viņa teiktā, apstākļos, kad darbaspēka Latvijā trūkst, ir jādomā par jaunām tehnoloģijām, inovācijām un efektivitātes paaugstināšanu.

Komentāri (17)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu